Latvijas Universitāte plāno būtiski samazināt fakultāšu skaitu

Patlaban LU ir 13 fakultātes, kas aptver četras zinātņu nozares. Dabaszinātņu nozarē LU darbojas Bioloģijas, Datorikas, Fizikas, matemātikas un optometrijas, Ģeogrāfijas un zemes zinātņu un Ķīmijas fakultātes. Humanitārās un mākslas zinātnes var apgūt Humanitāro zinātņu, Teoloģijas un Vēstures un filozofijas fakultātēs. Sociālās zinātnes pārstāv Biznesa, vadības un ekonomikas, Juridiskā, Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas un Sociālo zinātņu fakultātes. Savukārt medicīnas un veselības zinātnes tiek pārstāvētas Medicīnas fakultātē.

Jaunās fakultātes varētu tikt veidotas, balstoties minētajos zinātņu virzienos. Pagaidām nav zināms, cik fakultātes varētu tikt izveidotas konsolidācijas rezultātā, taču to nebūs mazāk par četrām, bet maksimālais fakultāšu skaits varētu būt sešas vai septiņas.

Muižnieks gan aicināja patlaban "neieciklēties" uz cipariem, jo lēmumi vēl nav pieņemti - patlaban tikai notiekot diskusijas un pušu uzklausīšana, lai atrastu labākos risinājumus.

Fakultāšu konsolidēšana ir LU padomes lēmums, kas nav pretrunā ar augstskolas attīstības stratēģiju, skaidroja Muižnieks, uzsverot, ka tas ļautu augstskolas iekšējās struktūras padarīt vienkāršākas, pārredzamākas, vienlaikus samazinot birokrātiju. Tāpat tas ļautu samazināt administratīvo slogu, atvieglotu plānošanu, kā arī studentiem dotu lielāku elastību studiju procesa veidošanā, apgalvoja LU rektors. Šādas pārmaiņas, rektora ieskatā, padarītu efektīvāku gan zinātniskās, gan visas pārējās augstskolas infrastruktūras izmantošanu un dotu iespēju veidot lielākus akadēmiskās attīstības projektus.

"Te būtu daudz pozitīvu panākumu un ieguvumu - lielākas struktūras ir stabilākas un labāk spējīgas pārdzīvot dažādas īslaicīgas krīzes, kas notiek bieži," sacīja Muižnieks.

Fakultāšu apvienošana skartu arī zinātniskos institūtus, kas iekļautos jaunajā fakultāšu struktūrā.

Domājot par fakultāšu konsolidāciju, tiek vērtēta Tartu Universitātes pieredze, kur fakultātes veidotas, balstoties zinātnes virzienos, taču pilnībā kopēt Tartu Universitātes piemēru LU neplāno, uzsvēra Muižnieks, piebilstot, ka abām augstskolām būtiski atšķiras finansējuma apjoms, kas jāņem vērā.

LU rektors akcentēja, ka visā šajā procesā svarīga ir procesa jēga - savstarpējā sapratne par darbu, spēja novērtēt un veidot kopīgus studiju kursus un moduļus. Šajā kontekstā būtiski ir arī saprast, "uz kurieni un kam strādājam" - vai fakultātes paredzētas konkrētai profesijai un konkrētiem pienākumiem darba tirgū, vai arī tās darbojas plašāk.

Muižnieks pauda, ka diskusijas notiek visu laiku, ir daudz potenciālo attīstības versiju, tāpēc patlaban viņam negribētos izvērsti stāstīt par kādu no tām, jo rezultāts pašlaik vēl nav zināms.

Izmaiņas spēkā varētu stāties no nākamā gada, taču līdz septembrim LU būtu nepieciešams izstrādāt un apstiprināt būtiskus iekšējos dokumentus - studiju procesa attīstības plānu un zinātniskās darbības attīstības plānu.

Jautāts par ēkām, kurās patlaban izvietotas fakultātes, Muižnieks norādīja, ka no ēkas Raiņa bulvārī augstskola neatteiksies, taču no pārējo fakultāšu, kas jau nav izvietotas Torņkalnā, namiem augstskola varētu atteikties.