Jēkabpils uzņēmējs Gundars Kalve ir viens no latviešiem, kas ukraiņiem palīdz karot pret Krievijas okupantiem. Latviešu vienība Ukrainā savā mikroblogošanas vietnes "Twitter" kontā publicējusi Gunāra Kalves apsveikumu Latviešu leģiona dienā.
VIDEO ⟩ Jēkabpilietis Gundars Kalve no frontes Ukrainā apsveic Latviešu leģionāru piemiņas dienā
Gundars Kalve apsveikumu ierunājis piektdien, 17. martā, četros no rīta, tikko atgriezies no pozīcijām, kur neparedzētu apstākļu dēļ bijis jāpaliek vairākas dienas.
"Atrodoties pozīcijās, ļoti daudz domāju par mūsu latviešu leģionāriem, par mūsu veterāniem, kuri joprojām atrodas ierindā, un par tiem daudzajiem, daudzajiem tūkstošiem, kas šo te skatās no debesu viņas maliņas," saka Gundars Kalve.
"Domāju arī par tiem goda latviešiem un goda ļaudīm, kuri atrada laiku vakar daudzajos dievkalpojumos atcerēties mūsu varoņus, aizgāja pie Brīvības pieminekā nolikt ziediņus vai savās pilsētās un ciematos, kur ir īpašas piemiņas vietas mūsu veterāniem. Par cilvēkiem, kuri aizbrauca uz Lesteni un, noliecot galvas, un tiem, kuri pieminēja mūsu varoņus lielajos Brāļu kapos."
Video: Jēkabpilietis Gundars Kalve no frontes Ukrainā apsveic Latviešu leģionāru piemiņas dienā
Gundars Kalve no Karpatska Sič apsveic Latviešu leģiona dienā! pic.twitter.com/1N3vKe0Doa
— Latviešu vienība Ukrainā (@LatviesuU) March 17, 2023
Jēkabpilieša Gundara Kalves vārds kļuva plaši zināms visā Latvijā, kad viņš 2021. gadā naktī no 23. uz 24. februāri no postamenta ar traktortehniku novāca padomju okupācijas laikus simbolizējošo lielgabalu, kuru pēc tam nogremdēja Daugavā.
Leģionāru piemiņas pasākums Lestenes Brāļu kapos ceturtdien, 16. martā pulcējis aptuveni 500 cilvēkus, norāda Tukuma pašvaldības pārstāve Gundega Rugāja.
Lestenes Brāļu kapos ir pārapbedīti vairāk nekā 1000 kritušie leģionāri un memoriālajā sienā iegravēti vēl 18 000 kritušo, bezvēsts pazudušo vārdu un uzvārdu.
Šogad kapos bija sagatavota īpaša vieta, kur varēja nolikt ziedus, pieminot kritušos varoņus Ukrainā.
Leģionāru piemiņas diena 16. martā ir neoficiāla piemiņas diena, kad latviešu leģiona veterāni un citi cilvēki piemin valsts iedzīvotājus, kuri cīnījās Vācijas bruņotajos spēkos latviešu leģiona sastāvā. Daļa cilvēku uzskata, ka šie cilvēki cerējuši cīnīties par neatkarīgu Latviju, citi - ka viņi bijuši fašistu līdzskrējēji, bet vēl citi - ka kara laika apstākļu upuri, kuri pret savu gribu nonākuši frontē.