LGBT un viņu draugu apvienība "Mozaīka" atzīmē 17 gadu pastāvēšanu

Pastāvēšanas laikā padarīts ir daudz; vislielākais progress panākts sabiedrības attieksmes uzlabošanā pret LGBTQ, ģimeņu tiesiskā atzīšanā un naida runas un naida noziegumu sodīšanā. Tomēr uztraucošs ir fakts, ka politiķi ilgstoši nespēj pieņemt regulējumu visu ģimeņu tiesiskai aizsardzībai un izpildīt Satversmes tiesas spriedumus, norāda "Mozaīka".

Kopumā būtiski uzlabojusies sabiedrības attieksme pret LGBTQ kopienu Latvijā. SKDS jaunākie aptaujas (2023.gada marts) dati pēc Mozaīkas pasūtījuma 46% Latvijas iedzīvotāju attieksme pret LGBTQ ir neitrāla, 27% ir atbalstoša attieksme, bet 23% ir nosodoša.

Jaunākie dati rāda, ka katrs otrais Latvijas iedzīvotājs jeb 50% pazīst kādu homoseksuālu cilvēku, kas norāda uz to, ka sabiedrība kļuvusi daudz iekļaujošāka un cilvēki aizvien vairāk droši izpaust savu identitāti.

Galvenais faktors, kas vēljoprojām bremzē attīstību LGBTQ tiesību jomā, ir politiķu nespēja pieņemt svarīgus lēmumus.

""Mozaīka" savos 17 pastāvēšanos gados panākusi to, ka LGBTQ tiesības ir un paliks Latvijas politiskās dzīves dienas kārtībā. Varu tikai izteikt nožēlu, ka mūsu likumdevēji tik ilgi muļļā viendzimuma pāru attiecību regulējumu un ignorē Satversmes tiesas spriedumus," saka "Mozaīkas" valdes priekšsēdētāja Kristīne Garina. "Taču labi redzam, ka LGBTQ tiesību jautājumi strauji virzās uz priekšu, esam dažu soļu attālumā no regulējuma, kas sargās visas ģimenes, un tas ir neizbēgami.

Tā būtu labākā dāvana mūsu dzimšanas dienā, bet vēl jo svarīgāk - būtisks signāls sabiedrībai, ka mātei Latvijai patiešām visi bērni ir mīļi."

"Sabiedrība attieksmes mērījumi, kā arī izrādītais atbalsts LGBTQ kopienas aktivitātēm parāda, ka Latvija ir ceļā uz iekļaujošāku un atvērtāku sabiedrību. Diemžēl vienīgie, kas šīs pārmaiņas atļaujas "neredzēt" ir daļa politiķu. Ņemot vērā esošos ģeopolitiskos apstākļus, Latvijas politiķiem ir jāpierāda, ka viņu prioritāte ir gan atbalstīt Ukrainu tās cīņā par savu un Eiropas brīvību, gan vienlaikus stiprināt iekļaujošu sabiedrību, kas ir mūsu valsts drošības pamatā," atzīmē kustības "Dzīvesbiedri" vadītājs Kaspars Zālītis.

Visu ģimeņu tiesiskā aizsardzība

Latvijā par regulējumu, kas būtu attiecināms tostarp arī uz viendzimuma pāriem, diskutēts daudz vēl pirms "Mozaīkas" dibināšanas brīža zem dažādiem nosaukumiem – Partnerattiecību likums, Kopdzīves likums vai Dzīvesbiedru likums, taču pēdējos gados kopā ar kustību "Dzīvesbiedri" noticis ievērojams progress. Divos lasījumos tika pieņemts Civilās savienības likums. Diemžēl kvoruma trūkuma dēļ likums netika pieņemts 3. lasījumā, tādējādi Saeima nav spējusi izpildīt noteiktajā termiņā Satversmes tiesas spriedumus par visu ģimeņu tiesisko aizsardzību.

Drīzumā politiskajā dienaskārtībā atgriezīsies diskusijas par Civilās savienības likumu. Kamēr Saeima nav noregulējusi iespēju ģimenēm reģistrēt savas attiecības un saņemt juridisko aizsardzību, tikmēr ģimenes turpina ar "Mozaīkas" un "Dzīvesbiedru" juridisko atbalstu vērsties ar pieteikumiem administratīvajās tiesās ar lūgumu veikt ģimenes fakta konstatāciju pēc Satversmes 110. panta.

Līdz 2023. gada martam atzītas 36 ģimenes.

Naida runa un sadarbība ar tiesībsargājošām iestādēm

Darba rezultātā panākti būtiskas izmaiņas likumdošanā, kas attiecas uz naida noziegumu sodīšanu. Saeima pieņēma izmaiņas Krimināllikuma 48. pantā "Atbildību pastiprinošie apstākļi", papildinot "14) noziedzīgs nodarījums izdarīts rasistisku, nacionālu, etnisku vai reliģisku motīvu dēļ" ar "sociālo naidu". Izmaiņas veiktas, lai cīnītos ar naida noziegumiem, kas tostarp veikti pret LGBTQ kopienas pārstāvjiem.

Būtiski uzlabojusies sadarbība ar tiesībsargājošajām iestādēm naida runas un naida noziegumu apkarošanā. Tiesībsargājošās iestādes aizvien biežāk reaģē un pieaug gadījumu to skaits, kad tiek uzsākta kriminālvajāšana. Vienlaikus nepieciešams turpināt policijas darbinieku izglītošanu naida runas un Krimināllikuma 150. panta jomā.

Kopienas redzamība

Praids ir būtisks līdzeklis kopienas redzamībai, protests, lai runātu par cilvēktiesībām un panāktu pārmaiņas. Kopš 2009. gada reizi trīs gados Rīgā norisinās "Baltic Pride", 2015.gadā Rīga izcīnīja tiesības organizēt "EuroPride". Savukārt kopš 2022. gada Riga Pride galvaspilsētā norisinās katru gadu.

Lielākais cilvēktiesību notikums Latvijā - "Riga Pride" - ar plašu programmu šovasar no 29. maija līdz 4. jūnijam atgriezīsies Rīgā, lai iestātos par iekļaujošu un līdztiesīgu Latvijas sabiedrību.

Nedēļas kulminācijā 3. jūnijā norisināsies notikuma centrālais pasākums – "Riga Pride" gājiens un noslēguma koncerts.

LGBT Nams

LGBT Nams ir pirmais Latvijā LGBTQ atbalsta centrs ir droša un atvērta tikšanās vieta ikvienam. LGBT Namā pieejams bezmaksas HIV/STI Testpunkts, atbalsta grupas, bibliotēka, kā arī vieta, kur meklēt juridisku un psiholoģisku palīdzību.