Šodienas redaktors:
Pauls Jānis Siksnis

"Es sveru 190 kilogramus. Bet lieli cilvēki arī ir cilvēki." Šona Kraforda stāsts

Raksta foto
Foto: Sean Crawford/Facebook.com

Kad Šons Krafords, kurš dzīvo Skotijā, noskatījās Holivudas filmas "Valis" ("The Whale") treileri, viņš raudāja. Filmas stāsts ir pārāk līdzīgs viņa dzīvei – arī Šonam ir smaga aptaukošanās, raksta BBC.

Filmas "Valis" galvenais varonis ir Čārlijs – angļu valodas skolotājs, kurš sver 267 kg. Brendans Freizers, kurš fimā atveido Čārliju, tikko saņēma Oskaru par šo lomu.

Šonam Krafordam dzīve ar smagu aptaukošanos nav nekāda filma. Viņš saka – filma par milzīgo skolotāju cieši sasaucas ar viņa paša dzīvi. Šons saka: šī filma ir devusi balsi tādiem cilvēkiem kā viņš – filma runā par to, par ko smagi aptaukojušies cilvēki vienkārši klusē.

Lai aktieris Brendans Freizers varētu sagatavoties lomai un filmēties, viņam bija nepieciešamas daudzas un dažādas protēzes un polsterējumi. Viņaprāt, tas bija izaicinājums gan fiziski, gan emocionāli. Kādā intervijā aktieris teicis, ka cer, ka filma palīdzēs "izbeigt neobjektivitāti pret tiem, kas dzīvo ar aptaukošanos".

Gandrīz vai tāpat kā filmas sižetā, Šons Krafords strauji pieņēmās svarā pēc tam, kad nomira kāds viņam ļoti tuvs draugs. Tagad viņš sver 190 kg.

Šons saka - starp viņa un filmas galvenā varoņa Čārlija dzīvi ir daudz līdzību. Viņš stāsta par filmā redzēto: "Čārlijs vada stundu, slēpjoties aiz datora ekrāna, jo viņam ir kauns par savu svaru. Arī es slēpos aiz lietām, jo man bija kauns par manu svaru."

Šonam ir meita. Viņa ir Šona pasaule, un viņš cer, ka izdosies palīdzēt viņai izaugt par labu cilvēku, apzinoties, ka veselības problēmu un svara dēļ viņš var nepieredzēt to laiku, kad viņa būs pieaugusi.

Depresija ir viena no problēmām, kas var izraisīt svara pieaugumu, saka Šons. "Bieži vien cilvēki uz mani skatās ar riebumu, bērni izsaka visādas piezīmes... Es tik bieži dzirdu cilvēkus runājam par anoreksiju un bulīmiju ar zināmu līdzjūtību, turpretim aptaukošanās tiek nicināta. Taču tās abas ir slimības. Es domāju, ka cilvēkiem ir jāsaprot, ka lieli cilvēki arī ir cilvēki."

Šons bija normālas miesasbūves cilvēks pirms sāka pieņemties svarā.

2019. gadā nomira viens no viņa labākajiem draugiem. Divus mēnešus vēlāk Šons atkāpās no vadītāja amata uzņēmumā, kurā strādāja 12 gadus. Tam sekoja kovida mājsēde, un viņš palika bez darba vispār.

Šajā laikā Šons kļuva par vientuļnieku, tikpat kā neizgāja no mājas un pusotra gada laikā pieņēmās svarā par 76 kilogramiem.

"Es atstāju novārtā savu dzīvi un pavadīju 99,9% sava laika, skatoties televizoru, ēdot un dzerot gāzētus dzērienus. Es daudz neguļu, tāpēc man bija 18 -19 stundas dienā, lai to darītu."

Šons vienkārši padevās.

Viņam sāka sāpēt mugura, un staigāt kļuva ne tikai grūti, bet arī sāpīgi. Kad viņš aizgāja pie ģimenes ārsta, lai noskaidrotu, cik īsti sver, izrādījās, ka ārsta kabinetā nebija tik spēcīgu svaru. Galu galā Šons tika nosvērts slimnīcā un atklāja, ka sver 190 kg.

"Tas sagrāva manu dvēseli, un es zaudēju visu savu pašpārliecību," saka Šons.

2020. gada beigās, kad viņa putekļsūcējs salūza un viņam nebija pietiekami daudz naudas, lai nopirktu jaunu, kāds draugs viņam iedeva nevis naudu, bet kādas labdarības organizācijas telefona numuru.

Organizācija rīko nodarbības ģimenēm, seminārus par tēvu lomu, ceļojumus un izbraukumus tēviem un viņu bērniem, organizē dažādas atbalsta grupas. Tur Šonam iedeva putekļu sūcēju un pastāstīja par grupām un semināriem, ko viņš varētu apmeklēt kopā ar savu meitu.

Šons stāsta: "Nezinu, kā viņi to panāca, bet pēc šīs tikšanās sāku pie viņiem iet gandrīz katru nedēļu. Sāku apmeklēt atbalsta grupas. Bija lieliski satikt citus tētus un dzirdēt viņu stāstus un to, ar ko viņi cīnījās savās dzīvēs. Šīs sarunas man palīdzēja normalizēt manas iekšējās cīņas par to, vai esmu pietiekami labs tēvs. Tagad es saprotu, ka neesmu tajā viens un neesmu vienīgais, kam var šķist, ka nekam neder un vispār nezina, ko dara."

Šons saka – sarunas un nodarbības ir viņu padarījušas par labāku tēti. Tagad viņi ar meitu daudz ko darot kopā un kopā sākuši apmeklēt peldbaseinu. "Manai meitai tas patīk, un tas palīdz man iegūt formu un atgūt pārliecību," viņš saka.

Lielāku pašpārliecību par sevi Šonam palīdz atgūt arī brīvprātīgā darbs pārtikas labdarības bankā.

Labdarības organizācijas "DadsWork" projektu vadītājs Kevins Jangs atzinīgi novērtē Šona progresu. Viņš saka: "Šons ir paveicis ievērojamu pavērsienu. Kad pirmo reizi viņu satikām, viņam bija zema pašpārliecība, sadragāta pašcieņa, un viņš arī nevēlējās kaut ko darīt. Mēs esam pavadījuši daudz laika, veidojot attiecības ar viņu, lai izveidotu savstarpēju uzticību."

Tagad Šons jūtas daudz labāk un cer zaudēt svaru, lai varētu satikt jaunu partneri.

"Man nepatīk būt vienam un es ienīstu vientulību," viņš saka. "Jūtos šausmīgi par savu svaru, neciešu, ka mani fotografē un man riebjas skatīties uz sevi. Bet tagad es atkal strādāju ar sevi un jūtos gatavs zaudēt svaru."

Šons redzējis tikai filmas "Valis" treileri un nevar vien sagaidīt, kad filmu sāks rādīt Skotijas kinoteātros. "Kad redzēju treileri, biju noraudājies, tas viss tik ļoti bija par mani. Filmas galvenais varonis Čārlijs ir skolotājs un palīdz sabiedrībai. Tas parāda, ka viņš dod labumu citiem cilvēkiem. Tas ir svarīgi, jo parasti cilvēki ar lieko svaru tiek paslēpti un par viņiem neviens nerunā. Filma runā tādu cilvēku vietā kā es."

Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu