Pētījumā noskaidrots, ka Čornobiļas suņi pielāgojušies DNS mutācijām

Gandrīz 40 gadus vēlāk simtiem suņu joprojām klīst Čornobiļas aizliegtajā zonā, kurā piekļuve ir ierobežota katastrofas radīto radioaktīvo un ķīmisko nokrišņu dēļ.

Klīstošie suņi sniedz ieskatu par piesārņotās vides ietekmi uz zīdītājiem, tostarp cilvēkiem.

Nu zinātnieki ir atklājuši, ka Čornobiļas klaiņojošie suņi ir pielāgojušies videi un DNS mutācijām. Tas veicina zinātnieku izpratni par ķīmisko vielu un radiācijas iedarbības risku savvaļas dzīvniekiem un cilvēkiem.

"Lai gan Čornobiļas savvaļas dzīvnieki ir bijuši iepriekšējo ekoloģisko un ģenētisko pētījumu centrā, maz ir zināms par [Čornobiļas atomelektrostacijas tuvumā] ap Čornobiļas pilsētu dzīvojošās vairāk nekā 500 suņu populācijas ģenētiku," sacīja pētniece Dilona un viņas kolēģi.

Čornobiļas savvaļas suņi pēdējos gados ir piesaistījuši lielu sabiedrības uzmanību pēc vairākām dokumentālajām filmām un rakstiem par viņu dzīvi piesārņotajā vidē.

Tie ir arī kļuvuši par būtisku pētniecības tēmu zinātniekiem, kuri interesējas par piesārņojošo vielu ilgtermiņa ietekmi uz ekosistēmām.

Lai noskaidrotu šo dzīvnieku ģenētiku, Dilona un viņas kolēģi analizēja asins paraugus, kas ņemti no kopumā 116 suņiem. Paraugi tika iegūti 2018. gadā un 2019. gadā vakcinācijas un sterilizācijas pasākumu ietvaros, ko vadīja projekts "Clean Futures Fund Dogs of Chernobyl".

Čornobiļā dzīvo simtiem suņu, un lielākā uzmanība veltīta 302 dzīvniekiem populācijās, kas, iespējams, kļuvušas ģenētiski atšķirīgas viena no otras un citām pasaulē.