Pedagogi gatavojas trīs dienu streikam aprīļa beigās

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) padome nolēmusi 24.aprīlī rīkot protesta akciju, kā arī sākt trīs dienu visas Latvijas pedagogu streiku, informēja LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga.

Arodbiedrība vairs nav gatava sarunām ar politiķiem - izlīgšanas sarunas vairs netiks organizētas, un laikā līdz streika datumam LIZDA precizēs dalībnieku skaitu gan protesta akcijā, gan streikā.

LIZDA nav apmierināta ar to, ka valdība nav pildījusi pedagogiem dotos solījumus, kā arī spēkā esošos normatīvos aktus. Tāpēc padome lēmusi rīkot trīs dienu streiku, kā arī protesta gājienu.

Ņemot vērā, ka iepriekš pieteiktais streiks nenotika, jo politiķi tomēr piedāvāja pedagogiem vienošanos, LIZDA vadītāja uzsvēra, ka gājiens notiks neatkarīgi no tā, vai streika prasības tiks izpildītas, vai nē. Streiks gan varētu nenotikt, ja politiķi atkal pēdējā brīdī piedāvās kādus risinājumus, jo šādā gadījumā zūd tiesiskais pamats streika rīkošanai.

Tuvākajās nedēļās arodbiedrība precizēs streika un protesta gājiena dalībnieku skaitu.

Vanaga uzsvēra, ka gaidāmā akcija notiks arī ar citu nevalstisko organizāciju atbalstu un līdzdalību.

Patlaban plānots, ka pirmdien, 24.aprīlī, protesta dalībnieki gājienu sāks no arodbiedrību ēkas Bruņinieku ielā, apstāsies pie valdības ēkas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Saeimas un noslēgs ar sapulci Doma laukumā, kur plānots teikt uzrunas. Taču gājiena maršruts var tikt mainīts, saskaņojot to ar atbildīgajām institūcijām, piebilda Vanaga.

LIZDA norāda, ka valdība līdz 15.martam nav pilnībā izpildījusi streika vienošanos, kā to solīja pagājušā gada rudenī, un pieņēmusi grozījumus "Pedagogu darba samaksas noteikumos", nosakot zemākās darba samaksas likmes no šā gada 1.septembra, no 2024.gada 1.janvāra un no 2025.gada 1.janvāra, kā arī darba slodzes sabalansēšanas principus no šā gada 1.septembra visām pedagogu grupām, par ko LIZDA un IZM vienojās un ko atspoguļoja pedagogu darba samaksas pieauguma grafikā laika periodam no 2023.gada 1.septembra līdz 2025.gada 31.decembrim, kas 1.februārī tika ievietots Tiesību aktu publiskajā portālā.

Tāpat nav pieņemti grozījumi noteikumos "Kārtība, kādā aprēķina un sadala valsts budžeta mērķdotāciju pedagogu darba samaksai pašvaldību vispārējās izglītības iestādēs un valsts augstskolu vispārējās vidējās izglītības iestādēs" par pedagogu darba samaksas pieaugumu, palielinot noteikto mērķdotācijas apmēru vienam skolēnam.

Arī likumā "Par valsts budžetu 2023.gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025.gadam" netika iekļauts pedagogu darba samaksas pieauguma grafiks laika periodam no 2023.gada 1.septembra līdz 2025.gada 31.decembrim, lai nodrošinātu nepieciešamo finansējumu.

Kā ziņots, 15.februārī LIZDA padome ar balsu vairākumu nolēma dot valdībai laiku līdz šodienai, 15.martam, lai regulējumā iestrādātu grozījumus par streika prasību izpildi, taču to valdība neizdarīja.

Pēc LIZDA vadītājas Vanagas skaidrotā, pašlaik lielākā problēma ir, ka Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) piedāvā algu kāpumu un slodžu balansēšanas grafiku, bet nenorāda precīzas summas un finanšu avotus šiem grafikiem.

Vanaga arī uzsvēra, ka nevar piekrist IZM paustajam par piešķirto papildu 61 miljonu eiro, jo šī summa esot paredzēta slodžu balansēšanai neapmaksāto pienākumu atmaksai. Šai naudai neesot nekāda sakara ar grafiku, kas bija jāapstiprina valdības sēdē.

Savukārt IZM atgādina, ka 2023.gada valsts budžeta projektā ir iekļauts vēsturiski lielākais pedagogu darba samaksas pieaugums, vērtējot to saistībā ar iepriekšējā grafika izpildi - papildu piešķirtie 45,5 miljoni eiro bija iekļauti jau pagaidu budžeta bāzē. Vēl papildus tika lemts par 17 miljonu eiro piešķiršanu, kas faktiski ir nodrošinājums skolēnu skaita pieaugumam no 2022.gada 1.septembra, kā arī jaunā finansēšanas modeļa ieviešanai.

Tāpat valdība lēma par 61 miljona eiro piešķiršanu saistībā ar pedagogu streika vienošanās izpildi. Līdz ar to kopējais resurss 2023.gadā saistībā ar pedagogu darba samaksas izmaiņām ir 124,3 miljoni eiro.

Tāpat ziņots, ka pedagogu algas līdz 2025.gadam tiks celtas, sasniedzot stundas likmi 10,35 eiro. IZM ir sagatavojusi rīkojuma projektu par pedagogu darba samaksas pieauguma grafiku, nodrošinot pedagogu zemākās mēneša darba algas likmes pieaugumu laika periodam no 2023.gada 1.septembra līdz 2025.gada 31.decembrim.

Neskatoties uz to, ka izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV) bija publiski paudusi apņēmību LIZDA prasīto pedagogu atalgojuma un darba slodzes sabalansēšanas grafiku apstiprināt valdības sēdē 14.martā, taču tas darba kārtībā netika iekļauts.

IZM aģentūru LETA iepriekš informēja, ka IZM izstrādātais pedagogu zemākās darba samaksas pieauguma grafiks ir laikposmam no 2023.gada 1.septembra līdz 2025.gada 31.decembrim. Saskaņā ar šo grafiku no šī gada 1.septembra zemākā vienas stundas darba algas likme pedagogiem tiks paaugstināta līdz 8,5 eiro (pirmsskolas pedagogiem - 7,75 eiro).

IZM skaidro, ka panāktā vienošanās ir nozīmīgs lēmums, kas paredz nostiprināt normatīvajos dokumentos pedagogu darba samaksas turpmākā pieauguma grafiku arī nākamajiem gadiem, saskaņā ar Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam noteiktajiem pedagogu darba samaksas palielinājuma principiem un plānotajiem rezultatīvajiem rādītājiem.

IZM izstrādātais grafiks paredz, ka turpmāk, katru gadu palielinot zemāko vienas stundas likmi pirmsskolu pedagogiem, 2025.gadā pirmsskolas pedagogu zemākā stundas likme tiks izlīdzināta ar zemāko likmi pārējiem pedagogiem. Tāpat grafiks paredz arī zemākās mēneša darba algas likmes pieaugumu akadēmiskajam personālam, sākot ar šī gada 1.septembri.

13.februārī valdības koalīciju veidojošo partiju pārstāvji nolēma turpmāko divu nedēļu laikā definēt vienošanās izpildes detaļas, kas saistītas ar finanšu avotu precizējumiem, tai skaitā Kultūras ministrijas pakļautībā esošo izglītības iestāžu pedagogu darba samaksu. Pēc tam pedagogu darba samaksas pieauguma grafiks un dokumenti, kas paredz nepieciešamās izmaiņas normatīvajos aktos, tiks iesniegti Ministru kabinetā apstiprināšanai.