"Nezinu, vai man ir tiesības teikt, ka esmu piedevis." Valters Krauze atklāti par bioloģiskajiem vecākiem

Krauze, atskatoties uz dzīvi līdz šim, min, ka visvairāk ir pateicīgs saviem vecākiem - mammas māsai un viņas vīram, kuri Valteru pieņēma brīdī, kad bioloģiskie vecāki no viņa atteicās. Valters tolaik gājis pirmajā klasē. Līdz tam bērnību viņš pavadīja pie vecmammas Madonā.

"Manu īsto vecāku šobrīd vairs nav, bet man pašam šķiet, ka es ar viņiem visu esmu izrunājis.

Varbūt ne reāli aci pret aci, bet emocionāli gan." Valters atzīst, ka ar tēvu nekad nav bijis kontakta, tāpēc, iespējams, attiecības ar tēvu līdz galam vispār nevar definēt.

"Es nezinu, vai man ir tiesības teikt, ka esmu piedevis, bet varētu teikt, ka esmu atlaidis, jo bērnībā es ļoti daudz viņiem par to pārmetu!"

Runājot par cilvēkiem viņa dzīvē, Krauze ir pateicīgs saviem draugiem, kolēģiem un cilvēkiem, kuri ir līdzās. Viņš ir pateicīgs, ka līdzcilvēki bijuši blakus un pacietuši visus viņa untumus.