Zinātnieki atdzīvina teju 50 000 gadu senu vīrusu. Tas joprojām var inficēt

Mūžīgais sasalums ir augsnes slānis, kas paliek sasalis visu gadu.

Uz planētas mūžīgais sasalums sastopams augstkalnu apgabalos – Himalajos, Andos un Jaunzēlandes Dienvidu Alpos, kā arī polārajos reģionos – Antarktīdā un Arktikā.

Mūžīgo sasalumu var salīdzināt ar betonu – tā ir ledus masa, kurā sasalusi augsne, akmeņi, smiltis un organiskās vielas, tai skaitā aizvēsturisko augu un dzīvnieku atliekas, kuras šajā slānī atrodas jau vairāk nekā 11 000 gadu - kopš pēdējā leduslaikmeta.

Vismaz tas tā bija agrāk pirms klimata pārmaiņām. Tomēr šo pārmaiņu dēļ mūžīgais sasalums ātri atkūst, atklājot daudzus senus vīrusus un baktērijas.

Kā ziņo raidsabiedrība CNN, franču profesors Žans Mišels Klaverī atradis 48 500 gadus veca sasaluša vīrusa celmus no dažādām mūžīgā sasaluma vietām Sibīrijā.

Vecākais celms tika iegūts no augsnes parauga no kāda pazemes ezera, savukārt jaunākie celmi ir aptuveni 27 000 gadu seni. Viens no jaunākajiem paraugiem tika atklāts mamuta līķī.

Daži zinātnieki baidās, ka, klimata pārmaiņām sasildot Arktiku, mūžīgā sasaluma atkausēšana var izraisīt vairāku seno vīrusu izplatību.

"Ja mūžīgajā sasalumā ir vīruss, ar kuru mēs neesam bijuši inficēti tūkstošiem gadu, iespējams, ka mūsu imūnā aizsardzība nav pietiekama," piebilda Zviedrijas universitātes profesore Brigita Evengarda.

Nesenākajā pētījumā Klaverī un viņa komanda spēja "atdzīvināt" vairākus vīrusu celmus un atklāja, ka katrs no tiem joprojām var inficēt amēbas.