"Bieži aiz stipras sievietes stāv vīrieša bezatbildība vai pat nodevība." Vents Sīlis par stiprām sievietēm

"Latvija ir stipro sieviešu zeme. Vīrietim dažkārt liekas, ka te īsti nav ko darīt - sievietes pašas tiks galā, bet tā īsti nav.

Vīriešiem ir jāmācās vērtēt, novērtēt un cienīt un mīlēt dāmu spēku.

Pirmā stiprā sieviete, ko es savā mūžā satiku, bija mana mamma. Kad es biju viņas vēderā, viņa rakstīja doktora disertāciju. Viņa mēdz jokot, ka es esmu sācis filozofēt, pirms vēl esot nācis pasaulē.  Kad jautāju - kā tu ar visu tiki galā, viņa atbildēja: man jau īsti nebija izejas - termiņi spieda. Lai dabūtu parakstu darba iesniegšanai, viņa burtiski medīja darba vadītāju, kurš laikam neticēja, ka viņa to izdarīs, tāpēc pat īsti lasīt nevēlējās gatavo darbu. Pie vīriešu tualetes viņa viņu noķēra un ļāva iziet tikai tad, kad parakstīs papīru. Jā, mammai šādu stāstu ir daudz, bet tieši šis raisa divējādas sajūtas.

Es lepojos, ka viņa to izdarīja, bet es redzu arī, ka bieži aiz stipras sievietes stāv vīrieša bezatbildība vai pat nodevība. tas ir tas, kas liek viņām kļūt stiprām," savu lekciju sāk filozofs Vents Sīlis.

"Kas raksturo stipru sievieti? Kā aktrise Šārona Stouna joko: meitenes, mēs pašas esam palikušas par tiem superīgajiem puišiem, kurus jaunībā gribējām apprecēt. Ko vēlas šāda sieviete? Līdzās līdzvērtīgu vīrieti intelektuālā un arī jutekliskā ziņā.

Kādu kurš spēj novērtēt viņas nepieciešamību pēc brīvības, viņas enerģiju un jaudu. Kāds, ar kuru viņa var satikties, kad viņa pati to grib. Vispār - ir tādi vīrieši pasaulē? Varbūt es runāju par kaķi?

Un ar kaķi jau ir vienkārši - ieliek bļodiņā ēdienu, blakus ielej alu. Ir vīriešu modeļi, kam tieši tik vienkārša ir eksistence. 

Kādas ir vīrieša asociācijas, dzirdot vārdu savienojumu "stipra sieviete"? Apkopoju četros punktos: 

1. Aha! Viņa pati par sevi parūpēsies -  es varēšu atslābt. Vīriešiem nudien ir ērti, ja sieviete ir tā stiprākā, jo vīrieši nekonkurē ar sievietēm; 

2. Viņai nav vajadzīgas rūpes un līdzjūtība. Vīrieši ir gatavi dot emocionālu atbalstu, bet tur jau nav, kas ņem;

3. It kā stipram cilvēkam, vajadzētu būt mierīgam kā kalnam, patiesībā ir otrādi - stipri cilvēki ir ar dzīvi neapmierināti un pikti. Tāpēc, ka

stiprajiem ir atņemts viens no latviskākajiem hobijiem - viņi nevar skaļi žēloties par dzīvi. Un, ja tas viss ir jātur iekšā, tad dusmas ir neizbēgamas. 

4. Kad esi stiprs, cilvēki gaida, ka būsi stiprs ne tikai savā labā, bet arī citiem. Stiprajam liekas, ka pie viņa pievilksies tādi paši stiprie un "mēs būsim līdzvērtīgi".

Nē, biežāk viens stiprais velk piecus vājos. To sauc par ģimeni. Tas bojā raksturu un maina cilvēku. 

Stāsts par sievieti pūķi un bruņinieku:

"Reiz sensenos laikos dzīvoja meitene, kura ātri saprata, ka viņa negrib būt vāja. Īpaši tāpēc, ka viņa ir princese - tās apēd pirmās! Viņa arī pamanīja, ka tad, kad viņa izsaka savus lūgumus maigā un pieklājīgā balsī, visi to ignorē. Tāpēc viņa iemācījās runāt skaļi un dusmīgi. Viņa iemācījās rēkt. Un, ja tad neklausa, tad sāka spļaut uguni.

Viņai kā princesei prasības pret dzīvi bija augstas. Cilvēki zināja - ja saniknos princesi pūķi, nosvils mājas un kāds paliks bez galvas. Cilvēki pamazām uzbūvēja sētu ap pūķu princeses namu un sāka internetā rakstīt indīgus komentārus. Bet ik pa trim dienām atveda pie sētas kādu aunu, lai princese neuzbrūk ciemam.

Pūķi netraucēja siena, jo pa šo laiku bija izauguši spārni. Nu ne jau eņģeļu pūkainie - bet kā sikspārnim. Tā dzīvojot, pūķis sāka pēc kaut kā ilgoties. Un pienāca diena, kad pie sienas atbrauca bruņinieks, kurš pūķi izaicināja uz cīņu. Bet bija sagadījies, ka tajā dienā pūķim bija melanholisks garastāvoklis. Un pūķis teica - labāk rīt. Bruņinieks piekrita, un pūķim tas ļoti patika.

Bruņinieks bija studējis psiholoģiju un zināja, ka pūķu tradicionālā kaite ir vientulība un mīlestības trūkums.

Un, piekrītot cīnīties otrā dienā, kad pūķis būs formā, bruņinieks parādīja kādu nozīmīgu ideju - viņam ir kodekss: viņš atšķir morāli pareizu rīcību no nepareizas. Viņš negrib izmantot otra vājumu pret viņu pašu! Viņš ir gatavs sagaidīt cienīgu pretinieku.

Tā ir pirmā lieta, kas jāzina attiecībās ar stipriem cilvēkiem - ir jānovērtē viņu spēks, pat ja tas bieži ir destruktīvs. Otra lieta, kas patika pūķim princesei, ka viņš bija līdzjūtīgs. Lieta, kas raksturo stipros, ir tas, kā mēs izturamies pret tiem, kas ir vājāki par mums. Vai spējam izrādīt iejūtību un līdzjūtību?

Tā sanāca, ka abiem bija brīvs vakars. Bruņiniekam līdzi bija pagadījusies vīna pudele, siera gabaliņš. Viņš piedāvāja vakaru pavadīt saviesīgi un novilka bruņas. Pūķu princese arī pārvērtās atpakaļ par sievieti, jo tā tomēr ērtāk vīnu dzert. Vakaru viņi pavadīja sarunās par to, kā tas ir - būt stipram un stiprākam par citiem. Princese izstāstīja, kas noticis ar viņu, ka baidījās būt vāja, lai neapēd pūķis, tāpēc pārvērtās par pūķi. Bruņinieks stāstīja, ka viņš senāk bijis tizls puika, kurš audzis bez tēva un vienmēr apbrīnojis bruņinieka bruņas - tad nu iemācījies cīņas mākslu un sācis darīt varoņdarbus.

Vārds pa vārdam, un izrādījās, ka abiem ir ne tikai maigas dvēseles, bet arī karsti ķermeņi. Tā nakts tika pavadīta kopā.  Vai bija sekss? Bija!

Seksualitāte ir tas, kas mūs atbrīvo no savas ikdienas identitātes, jo mēs esam mazliet citi šajā intīmajā saslēgumā. Un tā ir ārkārtīgi atbrīvojoša, skaista pieredz, kurā ieraugām gan ķermenisko, gan dvēseles kailuma skaistumu. Tas ir veids, kā mēs dāvājam mīlestību caur ķermeni. Un tieši tāds bija viņu sekss.

Šis apstāklis viņus abus mainīja. No rīta abi saprata, ka tā turpināt nevar, ka viņi grib tālāk ceļot kopā. 

Kāda ir morāle?

Kad pārliecini pasauli, ka esi stipra, tu iemīlies savā spēka pusē, bet atstāj novārtā to otru, "mazo, vājo meiteni", kuru pati neesi samīļojusi.

Stiprā cilvēka vājā vieta ir tā, ka kaut kur viņā ir nesamīļots bērns. 

Kad noticam savam spēkam, tu patiesībā vēlies, lai atnāk kāds, kurš ne tikai novērtē tevi, bet spēj tevi izturēt. Un tur ir vajadzīgs bruņinieks. Metafora bruņiniekam ir iniciēts vīrietis, jo blakus stiprai sievietei nevar būt vājš vīrietis. Tās nav attiecības, tā ir mājturība! 

Bruņiniekam ir jāprot radīt maigās, ievainojamās, intīmās attiecību telpas robežas, jo tikai tad mēs esam patiesi stipri - kad iemācāmies būt ievainojami. Kad novelkam bruņas un parādām, kas tur ir apakšā. Un tur apakšā ir traumas!

Apakšā ir ievainojumi. Jo neviens nekļūst stiprs bez ievainojumiem. Jāļauj ievainojumiem strādāt ar mums, nevis tikai mums jāstrādā ar tiem. Ciešanu pieredzei ir jābūt jēgpilnai, lai tā mūs pārveidotu. Lai mēs integrētu gan pūķa, gan meitenes pusi. 

Tātad, pa īstam stipra sirds ir nevis tā, kas ir nocietinājusies aiz bruņām un zvīņām, bet tā, kas ir vaļā! Tā, kas ir atvērta kā priekam, tā bēdām. Visstiprākā ir tā sirds, kas joprojām pilna mīlestības.

Un tad tās vairs nebūs attiecības starp stiprā tēlu un tevi (jo, kad esi pieķēries stiprā tēlam, tu zaudē sevi un tev ir attiecības nevis ar otru, bet ar tēlu).

Stiprs tu esi tad, kad tu atmet savu tēlu!"