VIDEO ⟩ SAB fiksējis atsevišķu iedzīvotāju vēlmi atrast iespējas, kā nokļūt Krievijas privāto armiju rindās

Video: Raidījuma "Nekā personīga" sižets

Nelegāļi

Kad sākās karš Ukrainā, Eiropa un Latvija izraidīja vēstniecību darbiniekus, kuri bija spiegi. Gan SAB, gan arī Igaunijas Ārējās izlūkošanas dienests apgalvo, ka tagad Krievija aktīvi izmanto "nelegāļus" - Krievijas izlūkus, kuri strādā zem piesega. Noprotams, ka šādu personu darbība ir pamanīta arī mūsu valstī.

Zviedris norāda: "Ja mēs runājam par nelegāļiem, kuri darbojas bez redzamas saiknes ar savu pārstāvošo valsti - šajā gadījumā jūs minējāt Krieviju -, šīs personas tiek gatavotas ilgāku laiku un ar noteiktu leģendu, ar kaut kādu noteiktu loģisku iemeslu. Vai nu apmeklē kādas konkrētas valstis, par kurām ir interese iegūt informāciju, vai uzturas šajās valstīs. Tiek izmantoti gan tūristu piesegs. Pagājušogad Norvēģija paziņoja par to, kā aizturēti pāris krievu tūristi, kuri izmantojuši dronu, fiksējot kādu noteiktus infrastruktūras parametrus. Nīderlande pagājušā gada pirmajā pusē it kā Brazīlijas pilsonis mēģināja uzsākt darba attiecības Hāgā. Tika fiksēts, ka šī persona patiesībā ir krievs, Krievijas pilsonis. Šie ir gadījumi, kas parāda, kādā veidā šie nelegāļi mēģina, nebūdami saistīti ar izcelsmes valsti, iefiltrēties, lai uzsāktu kaut kādu savu darbību un piekļūtu, vai izveidotu piekļuvi sev interesējošai informācijai. Šis process ir laikietilpīgs."

Vaicāts, vai šobrīd ir jūtama nelegāļu klātbūtne Latvijā, Zviedris saka: "Katrā ziņā es atturētos minēt par kādiem konkrētiem gadījumiem. Bet uz maniem iepriekš minētajiem piemēriem varam izdarīt secinājumu, ka noteikti interese ir."

Zviedris arī izceļ, ka Ārlietu ministrija ir pazeminājusi Krievijas vēstniecības un Latvijas attiecību statusu. "Tas vairs nav vēstnieku līmenī, bet pilnvaroto lietvežu līmenī. Ja mēs runājam par diplomātisko attiecību pārtraukšanu, tas jau ir pēdējais solis pirms kara pieteikšanas. Mūsu attiecības, protams, ar Krieviju šobrīd ir pietiekami zemā līmenī un pietiekami vēsas, bet nu tās ir. Un šobrīd nav arī priekšnoteikumu, lai tās sarautu."

Vaicāts, kāpēc, neraugoties uz to, ka, visticamāk, tur strādājošie cilvēki turpina spiegot, to nevar novērst, Zviedris norāda: "Mēs runājam par to, ka vēstniecības tomēr pilda noteiktas funkcijas, kaut kādu praktisku jautājumu risināšanu, gan savu valstspiederīgo interešu aizstāvībai, gan arī attiecīgi kāda jautājuma risināšanai. Mēs esam, pieņemot šos iepriekšējā gada lēmums, minimizējuši šīs iespējas. To, ka tās var novērst simtprocentīgi, nevar apgalvot neviens drošības dienesta vadītājs, tā kā jautājums ir par šo visu risku minimizēšanu."

5. kolonna

30. decembrī diktators Vladimirs Putins izdeva rīkojumu, kurā ir saraksts ar personām, kuriem piešķirami dažādu pakāpju un raudzes ordeņi. Starp viņiem ir arī divi cilvēki no Latvijas - Viktors Guščins, kurš regulāri Maskavas namā palīdzējis vervēt Latvijas jauniešus, kuri gribētu mācīties Krievijas augstskolās. Guščins ticis uzskatīts par vienu no galvenajiem krievvalodīgo kopienas līderiem, kurš sadarbojās ar Krievijas vēstniecību. Otra persona - Tatjanas Ždanokas Latvijas krievu savienības pārstāve Tatjana Favorska.

Zviedris norāda: "Ja mēs runājam par šīm divām konkrētajām personām, tad viņi jau labu laiku zināmi kā krievu maigās varas realizētāji Latvijā. Tad mēs šo kultūras apbalvojumu - Puškina medaļu - varētu uztvert kā viņu pūļu izvērtējumu. Bet, ja mēs paskatāmies, cik veiksmīgs vai ietekmīgs viņu pienesums, tad diezgan kritiski jāizsakās par šī apbalvojuma piemērotību. Bet šādā veidā tas varētu būt kā uzmundrinājumus, kā atbalss konkrētajām personām.

Bet visas šīs personas, kas šajā situācijā sniedz atbalstu Krievijas realizētājai propagandai, naratīviem, un attiecīgi atbalsts arī karam pret Ukrainu ir jāvērtē skalā no "noderīgais idiots" līdz "persona, pret kuru ir uzsākts kriminālprocess". Un šīs personas noteikti nav skalas sadaļā, kas atrodas tuvāk "noderīgais idiots"."

2000. gadu sākumā šādu personu uzturēšanai Latvijā izmantota skaidrā nauda un dažādi citi nelegāli maksājumi, ko SAB esot pamanījis. Bet šobrīd sankciju dēļ Krievijai radušās problēmas finansēt savu ietekmes aģentu un prokrievisko aktīvistu darbību ārvalstīs. Tāpēc tiekot radoši meklēti jauni risinājumi, izmantojot arī kriptovalūtas.

Algotņi

Jo sliktāk Krievijai veiksies karā Ukrainā, jo lielāka bīstamība, ka pieaugs dažādu izmisuma soļu riski, lai situāciju mainītu sev par labu. Tomēr SAB uzskata, ka kodolieročus Krievija varētu izmantot, ja Putins sajutīs, ka ir apdraudēta viņa režīma pastāvēšana.

Pagaidām neesot manīts, ka Kremļa atbalstītās privātās armijas būtu vervējušas arī Latvijas iedzīvotājus. Tomēr ir bijuši gadījumi, kad cilvēki paši meklējuši kontaktus un izeju uz šiem militārajiem formējumiem.

Zviedris saka: "Ja mēs runājam par Latvijas valstspiederīgajiem, tad formāli, saskaņā ar Krievijas likumdošanu, nekādā veidā viņi nevar dienēt Krievijas bruņotajos spēkos. Tātad atliek tikai šāda veida privāti militāri formējumi.

Mēs esam fiksējuši brīvprātīgo vēlmi atrast šāda veida izeju, kur, kādā veidā realizēt šo savu uzstādījumu, vēlmi, sapni. Katrā ziņā savas kompetences ietvaros šo informāciju mēs nododam tālāk drošības iestādēm, kurām ir šīs izziņas tiesības, lai realizētu noteiktus pasākumus pret šīm personām."

Baltkrievija

Ārlietu ministrija šonedēļ brīdināja, ka cilvēkiem no Latvijas ceļot uz Baltkrieviju nebūtu ieteicams. Pastāv riski, ka Baltkrievijas un arī Krievijas specdienesti varētu sarīkot dažāda veida provokācijas, lai būtu iemesls šos cilvēkus aizturēt un ar šantāžas metodēm savervēt spiegošanai Latvijā.

Saeimas deputāts, Nacionālās drošības komisijas sekretārs Ainars Latkovskis (JV) norāda: "Baltkrievija ir faktiski kļuvusi par Krievijas sastāvdaļu. Drošības dienesti tur strādā principā kopā.

Baltkrievijas KGB ir faktiski viena no Krievijas FSB, manā skatījumā, nodaļām. Tas arī viss, kas notiek, ko izmanto arī Krievija, un tas ir jāsaprot tiem Latvijas cilvēkiem, kas dodas uz Krievijas pusi - viņi izmanto iespēju, inscenē, teiksim, satiksmes negadījumu vai kādu pārkāpumu. Tā rezultātā aizturēt cilvēku, sākt viņu pratināt. Nereti, protams, šie cilvēki, kas dodas, lai iepirktu lētākus produktus, iepērk lielāku daudzumu alkohola vai cigarešu. Par ko pienākas arī sods, ne tikai šķērsojot Latvijas robežu, bet arī izbraucot no Baltkrievijas.

Viņi tiek aizturēti. Viņiem tiek piedāvāts sadarboties vai nodod kādu informāciju. Un šādā veidā viņi negribēdami, bet baidoties, kļūst par Baltkrievijas, Krievijas spiegiem šeit pie mums.

Tā kā šis ir ļoti bīstami, drošības iestādes to apzinās. Mēs to esam pārrunājuši. Sīkākas detaļas es diemžēl nevaru atklāt, bet šī ir tā lieta, kas apdraud mūsu drošību."

Ārlietu ministrs Edgars Rinkevičš (JV) norāda: "Viens gadījums, kā tiek minēts visos tajos apsūdzības rakstos, ko arī mūsu konsulārās amatpersonas, sniedzot palīdzību, var pārbaudīt, arī tiekoties ar pašiem cilvēkiem, ir, piemēram, gluži vienkārši publiski kaut kur pasakot pāris kritiskus vārdus par attiecīgās valsts vadību, cilvēki, kas bijuši klāt vai kaut ko dzirdējuši un attiecīgi noziņo. Un cilvēks uzreiz tiek apsūdzēts pēc attiecīgiem pantiem par necieņas izrādīšanu prezidentam, valsts varai un tā tālāk.

Vēl viens gadījums, ko gan mēs uzskatām par pilnīgi safabricētu - mēģinājums stāties kontaktos ar Baltkrievijas bruņoto spēku personālsastāvu un spiegot. Nav tā, bet acīmredzot ir bijuši kaut kādi apstākļi, kur cilvēki ir varbūt tikušies, un tas tiek izmantots, lai uzpūstu, ka redz kur esam aizturējuši 21. gadsimta lielāko Latvijas spiegu."

Pagājušajā gadā Latvijas radio raidījumā "Krustpunktā" Valsts robežsardzes priekšnieka vietnieks ģenerālis Ivars Ruskulis izteicās, ka Latvijas robežsargiem nav aizliegts izceļot uz trešajām valstīm, tajā skaitā arī uz Baltkrieviju, taču par katru šādu izceļošanas gadījumu amatpersonām un darbiniekiem ir jāziņo, ko viņi arī darot. Robežsardze gan aicinot robežsargus neizmantot Lukašenko ieviestā bezvīzu režīma iespējas, jo ir pietiekoši augsts risks, ka viņi var tikt apdraudēti no Baltkrievijas varas iestāžu puses.

Taču, kā apstiprināja robežsardzē, četri robežsardzes darbinieki pretēji brīdinājumiem pagājušajā un arī šajā gadā tomēr apmeklējuši Baltkrieviju.

Uz lūgumu precizēt laiku, kad ceļojumi notikuši un cik ilgi robežsardzes cilvēki atradušies Latvijai nedraudzīgā režīma teritorijā, Valsts robežsardzes pārstāvji atbildēja, ka "neesot pamata tik detalizētai personu datu apstrādei".

Valsts robežsardze norāda: "Attiecībā uz izceļošanu uz Baltkrieviju runa ir par atsevišķiem, retiem gadījumiem, proti, 2022., 2023. gadā viena Valsts robežsardzes amatpersona un trīs darbinieki ir izceļojuši un uzturējušies Baltkrievijā. Visi Baltkrieviju apmeklēja ārstniecības nolūkā."

Zviedris komentē: "Jā, nu par šiem riskiem un apdraudējumiem esam runājuši arī pagājušajā gadā - gan mēs, gan Ārlietu ministrija aicināja izvērtēt šo nepieciešamību doties šāda veida braucienos. Tas ir risks un apdraudējums. Ņemot vērā to, ko iepriekš minēju par šīm Krievijas ierobežotajām iespējām iegūt sev nepieciešamo informāciju.

Šāda veida braucieni gan uz Krieviju, gan uz Baltkrieviju, protams, rada riskus, īpaši, ja mēs runājam par valsts amatpersonām. Riskus nonākt kontaktā ar Krievijas drošības dienestiem un tikt savervētiem vai izmantotiem kaut kādu savu interešu realizācijai.

Tad kārtējo reizi, izmantojot iespēju un izdevību, es aicinu Latvijas valstspiederīgos rūpīgi izvērtēt nepieciešamību doties uz konkrēti šīm divām valstīm šobrīd. Un, ja notiek nenovēršamais, un ir šāda veida kontakts, atgriežoties valstī informēt SAB par to."