Pētījums: Sirdspuksti veido cilvēka uztveri par laiku

Smadzeņu uztvere par laiku var svārstīties - daži brīži ir šķietami ļoti gari, citi - īsi attiecībā pret katru objektīvo sekundi.

Lai gan šie atšķirīgie laika ritējumi var būt sagrozīta realitāte, tas viss tehniski nenotiek galvā. Jauns pētījums atklāj, ka uztvere par laiku veidojas arī sirdī.

Sirdspuksti nosaka laika uztveres tempu, norāda Kornela universitātes psiholoģijas profesors Adams K. Andersons.

"Laiks ir Visuma dimensija un mūsu pieredzes pamats. Mūsu pētījumi liecina, ka laika pieredze no brīža līdz brīdim tiek sinhronizēta ar sirdsdarbības ilgumu. Tā arī mainās līdz ar sirdsdarbības izmaiņām," saka Andersons.

Iepriekšējie pētījumi liecina domāt, ka domas un emocijas var sagrozīt mūsu uztveri par laiku, liekot dažiem brīžiem šķist garākiem vai īsākiem.

Pagājušajā gadā veiktā pētījumā Andersons ar komandu atklāja, ka virtuālās realitātes braucieni ar vilcienu pasažieriem šķita ilgāki, kad šie simulētie vilcieni bija pārpildītāki.

Pētījumi liecina, ka sirdspuksti var ietekmēt mūsu uztveri par ārējiem stimuliem. 45 studenti vecumā no 18 līdz 21 gadam no Kornelas ar normālu dzirdes asumu un bez sirds slimībām piedalījās pētījumā.

Tika izmantota elektrokardiogrāfija (EKG), lai uzraudzītu sirds darbību ar milisekundes izšķirtspēju.

EKG tika savienota ar datoru, kas atskaņoja īsus signālus, ko izraisīja cilvēka sirdsdarbība.

Katrs signāls ilga tikai no 80 līdz 180 milisekundēm. Pēc signāla noklausīšanās studentiem tika lūgts ziņot, vai, viņuprāt, signāls bija garāks vai īsāks par pārējiem. 

Studenti uztvēra signālus kā garākus, ja pirms signāla bija īsāki sirdspuksti. Studenti norādīja, ka signāli ir īsāki, ja pirms signāla atskaņošanas bija garāki sirdspuksti.

"Sirdspuksti ir ritms, ko mūsu smadzenes izmanto, lai dotu mums sajūtu, ka laiks rit. Un tas nenotiek lineāri - tas nepārtraukti saraujas un paplašinās," skaidro Andersons.

Šķiet, ka sirds palīdz smadzenēm strādāt efektīvāk ar ierobežotiem resursiem, norāda pētnieki.