Apkopots, cik bieži pagājušajā gadā Latvijā vienīgo mobilo telefonu sarunu noklausīšanās iekārtu izmantojušas valsts iestādes. Visretāk to izmantojusi Ieslodzījuma vietu pārvalde un Militārā policija, norāda Satversmes aizsardzības biroja (SAB) darbības pārskats.
Zināms, kura valsts iestāde pērn visvairāk noklausījusies mobilo telefonu sarunas
Iekārtu visbiežāk izmantojusi Valsts policija un specdienesti, līdzīgi kā tas bijis iepriekšējos gados.
Pārskats liecina, ka pērn visbiežāk iekārtu izmantoja lielākā izmeklēšanas iestāde Latvijā - Valsts policija, kura iesniegusi 37,8% no pieteikumiem noklausīties sarunas, Valsts drošības dienests (VDD) ierosinājis 12,7% no noklausīšanās gadījumiem, bet SAB - 12,3%.
Valsts robežsardze pērn ierosināja 9,8% no sarunu noklausīšanās gadījumiem, VID Nodokļu un muitas policijas pārvalde 8,9%, Militārās izlūkošanas un drošības dienests 8,7%, Iekšējās drošības birojs 4,3% un KNAB 4,3%.
VID Iekšējās drošības pārvalde ierosināja 0,9%, bet Ieslodzījuma vietu pārvalde un Militārā policija kopumā 0,3% noklausīšanās gadījumus.
SAB atrodas vienīgā oficiālā iekārta, ar kuru tiesībsargājošās un valsts drošības iestādes veic mobilo telefonu kontroli. Telefonu kontroles rezultātā iegūtie dati tiek nodoti izmeklēšanas iestādei vai drošības iestādei, kas ir konkrēto telefonsarunu pārtveršanas iniciators un saņēmusi Augstākās tiesas tiesneša sankciju.
SAB kompetencē ietilpst likumīga telefonsarunu kontrole, telefonsarunu kontroles tehnisko parametru un metodikas aizsardzība un iegūtās informācijas aizsardzība pret nesankcionētu izpaušanu līdz tās nodošanai operatīvās darbības veicējam.
Uzraudzību pār sarunu operatīvās noklausīšanās atbilstību likumam veic ģenerālprokurors un viņa īpaši pilnvaroti prokurori.
Noklausītas sarunas kalpo kā viens no pierādījumiem kriminālprocesos, lai gan pierādījumus iespējams savākt arī ar citām metodēm. Tāpat noklausītās sarunas noder valsts drošības iestādēm to funkciju pildīšanai.