Lietuvas valdība ierosina solidaritātes maksu bankām, jo tās gūst ieņēmumus "nenormālas" situācijas dēļ

"Saistībā ar šo situāciju, kas ir, vienkārši tā arī teikšu, nenormāla, ārkārtēja un saistīta ar to, ka, strauji mainoties monetārajai politikai, nedarbojas transmisijas mehānismi, kas pārdalītu šos [negaidītos ieņēmumus] starp sabiedrības grupām, tika pieņemts lēmums, ka valsts apliks ar nodokli daļu tīro procentu ienākumu," žurnālistiem sacīja Šimonīte.

Viņa teica, ka valdība nolēmusi iejaukties, jo, pēc viņas teiktā, situācija nav pārāk laba, bet banku peļņa ir lielāka nekā parasti, lai gan bankas nepieliek nekādas pūles.

"Bankas centrālajā bankā glabā diezgan lielas rezerves, tās par to saņem diezgan lielus procentus, protams, tās saņem arī lielākus procentus no saviem klientiem, lai gan tām saistībā ar to nav nekādu izdevumu. (..) Bankas sākušas gūt peļņu, kas nav atkarīga no pašu banku pūlēm. Pastāv ne pārāk daudz ekonomisku instrumentu, lai regulētu šo palielinājumu banku kabatās, lai tas kaut kā tiktu pārdalīts sabiedrībā," sacīja premjere.

Šimonīte norādīja, ka bankām būs jāmaksā mazāka solidaritātes maksa, ja tās palielinās termiņnoguldījumu procentus un samazinās kredītprocentus, tādējādi gūstot mazāk tīro procentu ienākumu.

Jau ziņots, ka Lietuvas Finanšu ministrija ceturtdien ierosināja ieviest bankām pagaidu solidaritātes maksu, kas tiks izmantota valsts militārās mobilitātes uzlabošanai.

Solidaritātes maksas apmērs būtu 60% no bankas tīrajiem procentu ienākumiem, ja tie gada laikā par 50% pārsnieguši vidējos gada tīros procentu ienākumus pēdējos četros gados. 2023. gadā solidaritātes maksas apmērs tiktu aprēķināts, par pamatu ņemot tīros procentu ienākumus 2018.-2021.gadā, bet 2024.gadā - par pamatu ņemot tīros procentu ienākumus 2019.-2022.gadā.

Solidaritātes maksa būtu spēkā divus gadus, un tā būtu jāmaksā bankām, kurās rezidentu noguldījumu apmērs ir vismaz 400 miljoni eiro.

Ieņēmumi no solidaritātes maksas tiek plānoti 510 miljonu eiro apmērā.

Par līdzekļiem, kas iegūti no solidaritātes maksas, paredzēts finansēt apkārtceļa būvniecību militārajiem pārvadājumiem, lidostu un Klaipēdas jūras ostas paplašināšanu un rekonstrukciju, nacionālo autoceļu paplašināšanu Rūdninku poligona apkārtnē, šosejas rekonstrukciju pie Polijas robežas, tiltu un viaduktu rekonstrukciju un citus militārās mobilitātes projektus.

Lietuvas militārās mobilitātes vajadzībām nepieciešams finansējums 963 miljonu eiro apmērā. Šo summu iecerēts iegūt no banku solidaritātes maksas un Eiropas Savienības līdzekļiem.