Partijas "Kopā Latvijai" dibināšanas kongress plānots 2. aprīlī

Pašlaik notiek biedru apzināšana, vācot iestāšanās anketas, un ir skaidra pārliecība, ka biedru skaits partijas nodibināšanai ir pietiekams, sacīja Klementjevs. Tā kā dokumentu noformēšanai nepieciešama notāra klātbūtne, tie tiek kārtoti ilgākā laika periodā un jau ir zināms, cik cilvēku dibināšanā piedalīsies.

Konkrētus zināmākos jaunās partijas biedrus Klementjevs atteicās nosaukt, kamēr kongress nav noticis un partija oficiāli nodibināta. "Būs interesanti cilvēki," uzsvēra politiķis.

Jaunās partijas biedri esot ne vien no Latgales, bet arī no Vidzemes un Pierīgas. Pagaidām esot problēma ar Kurzemi, bet Klementjevs izteica cerību, ka arī Kurzeme būs partijā pārstāvēta.

Dibinātājiem esot plāns vairāk runāt par ekonomiskiem, saimnieciskiem jautājumiem, apejot ārpolitiku un atsevišķus "sarežģītus" jautājumus. Ārpolitikā visu izlemjot Eiropas Savienība un Brisele, bet nacionālās drošības jautājumus risinot Vašingtona un NATO, tāpēc partija "Kopā Latvijai" risināšot ekonomiskos, iekšpolitiskos un sociālos jautājumus. Dibinātāju pārstāvis uzskata, ka pēc šādas partijas būs lielāks pieprasījums, kad karš Ukrainā beigsies un cilvēki sāks meklēt atbildes uz jautājumu "Kāpēc mēs tā dzīvojam?". Partija gribot atgriezties pie vecās diskusijas par to, kas notiek mājās, Latvijā.

Partijas dibinātāji cer ar šādu pieeju izkļūt no vēlētāju etniskā balsojuma, kāds līdz šim esot pastāvējis Latvijā. "Mēs esam aizkavējušies. Pēdējās vēlēšanas Lietuvā un Igaunijā parādīja, ka viņiem sen nav etniskā balsojuma," uzskata Klementjevs.

Atbilstoši politisko partiju likumam, par partijas dibinātājiem var būt 18 gadu vecumu sasnieguši Latvijas pilsoņi, un to skaits nedrīkst būt mazāks par 200.

Kā LETA jau rakstīja, bijušie partijas "Saskaņa" politiķi, kuru vidū ir Rēzeknes mērs Aleksandrs Bartaševičs, Klementjevs, Jekaterina Ivanova un Karina Bartkeviča, apņēmušies veidot nacionāla līmeņa partiju ar fokusu uz reģionu vēlētājiem.