"Ko mēs darām, lai tas nenotiktu?" Ceļ trauksmi par bīstamo situāciju ap Zaporižjas AES

"Ja mēs ļausim tam turpināties laiku pa laikam, tad kādu dienu mūsu veiksme beigsies," sacīja Grosi.

Ceturtdien Krievijas raķešu triecienā tika bojāta pēdējā elektrolīnija, kas piegādāja elektroenerģiju Zaporižjas AES un stacija darbojas ar dīzeļģeneratoriem.

Grosi sacīja, ka šī ir pirmā reize kopš pagājušā gada 23. novembra, kad spēkstacijai pilnībā pārauta elektrības piegāde.

"Esmu pārsteigts par pašapmierinātību – jā, pašapmierinātību. Ko mēs darām, lai tas nenotiktu? Mēs esam IAEA, mums ir jārūpējas par kodoldrošību," sacīja Grosi. "Šī ir lielākā atomelektrostacija Eiropā. Ko mēs darām? Kā mēs varam sēdēt šeit šajā istabā un ļaut tam notikt? Tas nevar turpināties."

2022.gada 4.martā Krievijas karaspēks okupēja Zaporižjas AES, kas ir lielākā atomelektrostacija Eiropā. AES, kas atrodas Ukrainas dienvidaustrumos, joprojām atrodas Krievijas kontrolē.

Grosi iesaistījies sarunās ar Kijivu un Maskavu par drošības zonas izveidošanu ap Zaporižjas AES, bet nesekmīgi.

Zaporižjas AES tikusi vairākkārt apšaudīta un cietusi no elektroapgādes traucējumiem. IAEA eksperti šādus incidentus konstatējuši teju ik dienas.

Novembrī četras Ukrainas atomelektrostacijas tika uz divām dienām atslēgtas no ārējās barošanas avota. Kodolavārijas tika novērstas ar avārijas ģeneratoriem.

IAEA jau vairākas nedēļas novēro ūdens līmeni rezervuārā, kas nodrošina Zaporižjas AES ūdeni dzesēšanai.

IAEA ziņojumā teikts, ka kopš kara sākuma ūdens līmenis rezervuārā ir samazinājies un, lai gan tas nerada tūlītēju risku kodoldrošībai, tas var radīt nopietnas bažas, ja ūdens līmenis turpinās samazināties.

Kijiva šajā situācijā vaino Maskavu.