Viltīga mērķa dēļ Latvijas dubultpilsonis Avens steidz pārdot savas daļas "Alfa Bank"

Daļas nopirks viņu biznesa partneris Andrejs Kosogovs. Frīdmans un Avens nekomentēja "The Financial Times" informāciju.

Savukārt Kosogovs apstiprināja, ka par pārdošanu ir panākta vienošanās, taču sīkākas detaļas nesniedza.

Kā norāda viens no laikraksta avotiem, Krievijas uzņēmēji "vēlas darīt visu iespējamo, lai atbrīvotos no saviem Krievijas aktīviem un panāktu sankciju atcelšanu", ko viņiem noteikusi Apvienotā Karaliste un ES.

Darījums varētu tikt noslēgts jau šā gada pavasarī.

"Frīdmans un Avens atbrīvojas no sankcijām, Kosogovs iegūst banku, un bankai ir vienīgais Krievijas akcionārs," skaidroja avots.

Tomēr divi citi laikraksta avoti atzīmēja, ka darījuma noslēgšana var būt sarežģīta.

Eiropas Savienība (ES) desmitās pret Krieviju vērstās sankciju paketes ietvaros, kas tika apstiprināta februāra beigās, noteikusi sankcijas arī Krievijas bankām "Alfa Bank", "Tinkoff Bank" un "Rosbank".

Kopumā pēdējā sankciju paketē soda pasākumi noteikti 121 fiziskai un juridiskai personai.

Attiecībā uz bankām paredzēta aktīvu iesaldēšana ES valstu teritorijā, darījumu aizliegums ar šīm organizācijām, kā arī atslēgšana no SWIFT.

Banku pārstāvji Krievijas ziņu aģentūrai TASS apgalvojuši, ka iekļaušana sankciju sarakstā to darbu neietekmēs.

Sankciju sarakstā iekļauta ombudsmene Tatjana Moskaļkova, Cilvēktiesību padomes priekšsēdētājs Valērijs Fadejevs, mediju grupas "Rossija segodņa" izpilddirektors Kirils Višinskis, raidsabiedrības "Pirmais kanāls" ģenerāldirektora vietnieks Kirils Kļeimjonovs un informācijas aģentūras "Regnum" galvenā redaktore Marina Ahmedova.

Jau ziņots, ka sestdien apstiprinātajām ES sankcijām pakļauta 121 Krievijas un tās sabiedroto fiziskā un juridiskā persona, tajā skaitā Irānas lidrobotu ražotāji.

ES sankcijas atspoguļo jau piektdien izsludinātās ASV un Lielbritānijas sankcijas, kā arī G7 paziņojumu, kas satur brīdinājumu jebkurai citai valstij, kas atbalsta Maskavu tās karā pret kaimiņvalsti.

Sankcijas vērstas pret 96 Krievijas uzņēmumiem un valsts iestādēm, teikts ES paziņojumā.

Sankcijām pakļauti arī septiņi Irānas uzņēmumi, kas ražo Krievijai piegādājamos uzbrukuma lidrobotus, kurus krievi izmanto karā pret Ukrainu, cita starpā bombardējot civilās infrastruktūras objektus un dzīvojamās ēkas.

Paplašināts arī to dubultā pielietojuma preču saraksts, kuru eksportēšana uz Krieviju ir aizliegta, iekļaujot tajā elektroniku, specializētos spēkratus, mašīnu detaļas, kravas automašīnu un lidmašīnu dzinēju rezerves daļas, antenas, celtņus, lidrobotus, retzemju metālus, elektroniskās shēmas un termokameras.

Šīs preces, kā liecina kaujas laukā iegūtās trofejas, Krievija izmanto karā pret Ukrainu, un to eksporta apjoms uz Krieviju pārsniedz 11 miljardus eiro, norāda ES amatpersonas.

Kopumā eksporta ierobežojumu apjoms tagad sasniedz 44 miljardus, kas līdzinās gandrīz pusei no ES eksporta kopapjoma uz Krieviju 2021.gadā, tas ir, pirms Maskavas atkārtotā iebrukuma Ukrainā.

Papildus 1,3 miljardu eiro apmērā noteikti arī jauni importa ierobežojumi ražojumiem, kas ienes Krievijas kasē ievērojamas summas. Tas attiecas, piemēram, uz sintētisko kaučuku un bitumenu.

Kopējais importa ierobežojumu apmērs tagad pārsniedzis 90 miljardus eiro jeb 58% no 2021.gada apjoma.

Sankcijas pastiprinātas arī pret Kremļa propagandas ruporiem, anulējot apraides licences arābu valodā raidošajām RT un "Sputnik" filiālēm.

To ES uzņēmumu valdēs, kuru pārziņā ir kritiskās infrastruktūras objekti, vairs nedrīkstēs atrasties Krievijas pilsoņi.

Vienlaikus ES dalībvalstīm uzdots iesniegt detalizētākas atskaites par sankcijām pakļauto Kremļa atbalstītāju īpašumiem un Krievijas Centrālās bankas līdzekļiem.

Sankcijām pakļautas arī personas, kas "atbildīgas par vismaz 6000 ukraiņu bērnu deportāciju un piespiedu adopciju", kas veikta pārkāpjot starptautiskās tiesības.

Sankcijām pakļautas arī augsta ranga valdības un armijas amatpersonas, kā arī diktatora Vladimira Putina režīma propagandisti.