Politoloģe komentē rekordgaro Saeimas sēdi, kurā tika pieņemts valsts budžets

Viņa norādīja, ka starp koalīcijas partneriem bija panākta stabila vienošanās par 2023.gada budžeta projekta apstiprināšanu. Turklāt neviens no koalīcijas partneriem neiesniedza nekādus jaunus priekšlikumus, līdz ar to bija pilnīgi skaidrs, ka matemātiski viss ir saskaitīts un budžetu var apstiprināt, jo nekādas izmaiņas vairs netiek plānotas. Metla-Rozentāle uzsvēra, ka budžeta pieņemšanas paildzināšanai patlaban īsti nebūtu pamata.

Politoloģes ieskatā, problēma slēpjas tajā, kā tiek veidota sadarbība starp pozīciju un opozīciju, proti, vai pastāv iespēja, ka opozīcija ar saviem priekšlikumiem varētu ietekmēt lēmumu pieņemšanas gaitu. Tāpat atklāts ir jautājums, vai opozīcijā ieklausās.

"Vēsturiski izveidojusies tradīcija - ja pozīcijai pietiek balsis valsts budžeta apstiprināšanai un tā ir stabila savā iekšienē, tad opozīcijas atbalsts nav nepieciešams un tās priekšlikumos īpaši neieklausās.

Savā darbībā opozīcija ir ļoti sadrumstalota. Mēs redzējām, ka bija aptuveni 200 dažādi priekšlikumi, kas aptvēra ļoti atšķirīgas tēmas, sākot ar tūrisma industrijas atbalstīšanu un piena krīzes risināšanu. Tāpat runāja par daudzdzīvokļu ēku celšanu un mācībām latviešu valodā. Piedāvājumu spektrs bija dažāds un sadrumstalots," skaidroja RSU lektore.

Metlas-Rozentāles ieskatā, ja opozīcija tiešām gribētu piespiest koalīciju ieklausīties, tad opozīcijai vajadzētu apvienoties un noformulēt jaudīgus, nevis populistiskus priekšlikumus. Tādā gadījumā būtu daudz grūtāk pozīcijai neuzklausīt opozīcijas sagatavotos priekšlikumus, kuri ir spēcīgi.

Politoloģe vērsa uzmanību uz to, ka opozīcijā ir partijas, kuras Saeimā pārstāvētas ar deviņiem deputātiem, kas nozīmē, ka par šo politisko spēku nobalsojusi neliela sabiedrības daļa. Pretendēt uz to, ka šādas partijas priekšlikumu iekļaus valsts budžetā, nav pamata. Savukārt, ja opozīcijā, kuru veido latviski orientēti deputāti, būtu vienots viedoklis, opozīcijai pretī būtu jaudīgs spēlētājs, kurā jāieklausās. Šādā modelī opozīciju varētu veidot "Latvija pirmajā vietā", "Progresīvie!" un Zaļo un zemnieku savienība, neiekļaujot partiju "Stabilitātei!".

"Šoreiz noritēja tradicionālā spēle, kā tas notiek katru gadu. Opozīcijas deputāti kāpj tribīnē, lai izmantotu to par savas popularitātes celšanas platformu, skaļi izsakoties par brīžiem populistiskiem jautājumiem, piemēram, solot daudz naudas veselības nozarei, aizsardzībai un iekšlietām.

Tas tomēr neizklausās racionāli, piezemēti un līdz galam saistīti ar realitāti," sacīja RSU lektore.

Taujāta, ar ko šis valsts budžeta pieņemšanas process atšķīrās no citiem gadiem, Metla-Rozentāle atzīmēja, ka iepriekšējos gados Saeima bija atteikusies no spriešanas naktī. Tas var radīt neizpratni, kāpēc rutīnas dienaskārtības jautājums - budžeta pieņemšana, kas nav nekas ārkārtējs - notiek naktī. Politoloģe atsaucās uz finanšu ministra Arvila Ašeradena (JV) pausto, ka budžeta pieņemšanas process tāpat ir bijis garš, savukārt paildzinot to visu, rezultāts nemainīsies.

Politoloģe norādīja, ka atšķirīgais no citiem gadiem ir tas, ka norit debates par tālāko rīcību pēc valsts budžetu pieņemšanas, proti, jāsāk darbs pie 2024. un 2025.gada budžeta plānošanā attiecībā gan uz nodokļu politiku, gan izglītību un veselības nozari.

Metla-Rozentāle atzīmē, ka šī gada budžeta pieņemšana nepieliek treknu punktu. Šoreiz ir skaidri pateikts, ka ar 2023.gada budžetu kavēties nevarēja, bet jāturpina darbs, kā nākamo gadu valsts budžetus var izstrādāt kvalitatīvi augstākā līmenī.

Jautāta, vai šoreiz Saeima ir atteikusies no budžeta kvotām, Metla-Rozentāle atzīmēja, ka deputātu līmenī, kad viņi varētu iesniegt savus pieprasījumus, šoreiz tas nenotika. Viņa akcentēja, ka nauda, kas ar šīm kvotām tiek piešķirta konkrētām nozarēm, ir nepieciešama, taču tas nav pareizs finansēšanas veids. Naudu vajag sarunāt nevis ar kādu deputātu, bet gan iekļaut plānveidīgā finansējumā, ko attiecīgā ministrija iebudžetē savos plānos, nevis mēģina kaut kādā citādākā veidā panākt finanšu līdzekļu piešķīrumu.

"Jebkurā gadījumā daļa no šiem projektiem tika iekļauti budžetā un tika apstiprināti bez šīm kvotām. Naudu piešķīra, jo tā ir vajadzīga. Jāņem vērā, ka finansējums jāiekļauj kopējā tāmē, lai nav tā, ka no vienas puses kaut kas tiek ielikts tāmē, bet no otras puses - finansējums tiek "piemests" no malas. Šķiet, ka budžets ir mazāks un mazāks ir budžeta deficīts, ja kaut kas tiktu piešķirts no "budžeta kvotām", kopējo naudas apjomu tas nemaina," sacīja politoloģe.