Šodienas redaktors:
Dace Otomere

"Kādēļ padomju režīma slavinātājam būtu jāatrodas Rīgas centrā? " Lielais pieminekļu tvitercepiens (2)

Raksta foto
Foto: Mārtiņš Plūme/LETA

Diskusijas par padomju laika pieminekļiem un piemiņas zīmēm notiek jau sen. Rīgas domes Pieminekļu padomes lēmums atbalstīt sešu Rīgā esošu pieminekļu demontāžu vai pārvietošanu pielēja eļļu ugunij. Arī tviterī izvērties kārtīgs pieminekļu cepiens. Gāzt Upīti vai atstāt? Kurš būs nākamais?

Jautājumā par to, kuru gāzt, kuru negāzt, laikam vispirms jāsaprot, kāpēc tie vispār tikuši uzstādīti.

Ir arī viedokļi, ka pieminekļu gāšanas kārē nevis progresējam, bet regresējam.

Vēl tāds jautājums - cik tālu esam gatavi iet? Cik tad tālu vispār vajag iet? Cik tālu var aiziet? Līdz absurdam? Vismaz teorētiski? 

Uz jautājumu, ko darīsim ar Čaku (un daudziem minētajiem – gan ironiskā nozīmē, gan tīri nopietni), ir atbildes. Kaut skaidrs, ka jautājums ir tīra provokācija.

Varbūt kārtīga diskusija līdzētu? Par vēsturi, par kolabracionismu. Nu jā, tur vēsture jāzina. Vai vispār esam kā sabiedrība gatava tādai dziļai diskusijai?

Daudziem skaidrs: jāvāc nost. Nav argumentu, lai atstātu!

Argumenti mūsu zaļajā zemē ir dažādi.

Vai ar to, ka esi izcils rakstnieks, pietiek?

Vēl jau paliek jautājumi nākotnei: kur liksim nogāztos pieminekļus? Pieredzes apmaiņā un tīri ekskursijas nolūkā vērts aizceļot uz Druskininkiem, kur lietuvieši iekārtojuši visai labi apmeklētu lielāku un mazāku padomju laiku pieminekļu parku.

Ir arī tāda ideja – pieminekli vienkārši papildināt. 

Vai nomainīt.

Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu