Zemkopības ministrija piedāvājusi risinājumus situācijas stabilizēšanai piensaimniecībā (1)

Lai situāciju risinātu ZM norāda, ka nepieciešams vienoties ar lauksaimniecības nozari par valsts atbalsta finansējuma iekšējo pārdali piena krīzes risināšanai, bet ja divu mēnešu laikā svaigpiena iepirkuma vidējā cena valstī turpina nozīmīgi samazināties (vismaz par 20%, sākot ar 2023.gada februāri), tad ZM vērsīsies Ministru kabinetā ar informāciju par situāciju piensaimniecībā un priekšlikumiem par atbalstu piena nozares stabilizēšanai.

Tāpat nepieciešams izstrādāt kārtību piena pircēju un ražotāju ilgtermiņa līgumu ieviešanai valstī, paredzot indeksācijas faktoru cenu svārstību gadījumā.

ZM skaidro, ka Eiropas Savienības (ES) normatīvie akti paredz iespēju dalībvalstīm to teritorijā noteikt par obligātiem iepriekš noslēgtus līgumus, tostarp nosakot minimālo ilgumu, cenu veidojošos faktorus un citus parametrus, starp piena ražotāju un iepircēju.

Ministrijā norāda, ka līdzšinējās diskusijās Latvijas piena nozares pārstāvji nav vēlējušies ieviest šādu papildu regulējumu, kaut arī šādi līgumi, jo īpaši ilgtermiņā, palīdzētu novērst straujas piena cenas svārstības.

Tāpat nepieciešams veicināt Latvijas piena produktu eksportu, kā arī svaigpiena un piena produktu tiešo tirdzniecību, un sekmēt mazo veikalu un tirdzniecības vietu attīstību.

Ministrijā norāda, ka, ja uzņēmums tiek reģistrēts Pārtikas un veterinārajā dienestā, mājas apstākļos saražoto dzīvnieku izcelsmes pārtiku var izplatīt tieši galapatērētājam neierobežotā apjomā un attālumā no ražošanas vietas. Ievērojot noteiktus kritērijus, 30% no kopējā mājas apstākļos saražotā dzīvnieku izcelsmes pārtikas apjoma var piegādāt mazumtirdzniecības uzņēmumiem, pārējais saražotais apjoms piegādājams tieši galapatērētājam.

ZM arī norāda, ka zemā svaigpiena iepirkuma cena aktualizēja jautājumu par uzcenojumu piena produktiem mazumtirdzniecībā.

Ministrijā norāda, ka ir jau bijušas tikšanās ar tirgotājus pārstāvošajām organizācijām un mazumtirdzniecības tīkliem, lai pārrunātu jautājumus par vietējo piena produktu uzcenojumu. Tāpat ZM ir aicinājusi Konkurences padomi īstenot tirgus uzraudzību par pārtikas produktu cenas veidošanos pārtikas piegādes ķēdē.

Valdības sēdes laikā Šmits atzīmēja, ka starpība starp zemāko un augstāko svaigpiena iepirkuma cenu februārī bija divas reizes, savukārt visstraujāk piena iepirkuma cena samazinājās tiem, kas strādāja ar Lietuvas piena pārstrādi.

"Šobrīd nedrīkstam izdarīt pārsteidzīgus lēmumus, tādēļ joprojām ir svarīgi monitorēt situāciju un strādāt pie turpmākajiem soļiem, lai pasargātu ražotājus no tik straujām cenu svārstībām," norādīja Šmits.

Vienlaikus ZM informē, ka svaigpiena iepirkuma vidējā cena Latvijā ir pazeminājusies piecus mēnešus pēc kārtas, un 2023.gada janvārī tā piedzīvoja līdz šim lielāko kritumu viena mēneša laikā, sarūkot par 11,5% salīdzinājumā ar decembri.

Pēc provizoriskās informācijas par svaigpiena iepirkuma cenu februārī ZM secina, ka cenas kritums mēneša ietvaros bija aptuveni 20 procenti.

Svaigpiena cenu samazinājumu 2022.gada otrajā pusē ministrijā skaidro ar augsto inflāciju valstī, kā rezultātā samazinājās iedzīvotāju pirktspēja un kopējais iekšējā tirgus pieprasījums pēc piena un tā produktiem. Vienlaikus saglabājās un joprojām saglabājas augstas ražošanas izmaksas, kas lauksaimniekiem jānosedz no realizācijas zemajiem ieņēmumiem.

Tāpat sarežģījumi piena pārstrādē Lietuvā tiešā veidā ietekmēja arī Latvijas ražotāju piena noieta tirgu, jo 44% Latvijas svaigpiena tiek izvesti pārstrādei kaimiņvalstī.

Turklāt jau 2021.gadā bija vērojams ražošanas resursu cenas sadārdzinājums saistībā ar Covid-19 pandēmijas ierobežošanas pasākumiem, skaidro ZM, atzīmējot, ka tam sekojošais karš Ukrainā arī ietekmēja lauksaimniecības un pārtikas uzņēmumus, tos pakļaujot ilgstošas krīzes spiedienam. Turklāt energoresursu cenas kāpums Latvijā kopš 2022.gada maija ir daudz lielāks nekā ES vidēji.

Kā ziņots, lai nākotnē izvairītos no straujām piena iepirkuma cenu svārstībām, zemkopības ministrs Šmits plāno piedāvāt Baltijas valstīm noteikt piena iepirkuma cenu koridoru. Šodien valdības sēdē Šmits skaidroja, ka vairākās Eiropas Savienības valstīs ir noteikts šāds cenu koridors, kas nodrošina, ka piena cena nepazeminās zem pašizmaksas un arī "neuzšaujas debesīs".

Baltijas valstīs šāds mehānisms nav līdz šim ieviests, lai gan līdzīga prakse ir vairākās Eiropas Savienības valstīs. Ministra ieskatā, būtu labi, ja Baltijas valstis to varētu izdarīt kopīgi. Šo jautājumu Šmits plāno tuvākajā laikā pārrunāt ar Lietuvas lauksaimniecības ministru Kazi Starkeviču.

LETA jau ziņoja, ka šī gada sākumā Latvijas piena ražotāji piedzīvoja piena krīzi. Tā devusi grūdienu sākt nozares problēmas risināt ilgtermiņā, pēc tikšanās ar Zemnieku saeimas valdi aģentūrai LETA iepriekš teica Šmits.

Viņš norādīja, ka sarunu laikā ar piena lopkopības nozari secināts, ka nozare meklē nevis īslaicīgu pabalstu, bet ilgtermiņa risinājumu.

Viņa ieskatā, valstij ir jāveido vide, kur, vai nu tiek stimulēti vietējie pārstrādes uzņēmumi "iet eksportā", vai arī pārstrādes tirgū jāaicina ārzemju investori, kas to darīt jau māk.

Vienlaikus viņš atzina, ka šobrīd investēt pārstrādes rūpniecībā Latvija ir krietni neizdevīgāk nekā Lietuvā vai Igaunijā.

"Tas ir darbaspēka nodokļi, slimības lapas, birokrātija un vēl virkne lietas, kuru dēļ mēs neesam pievilcīgi jaunu pārstrādes rūpnīcu būvniecībai," stāstīja Šmits.

Jau ziņots, ka piena iepirkuma cenas Latvijā samazinājās līdz 28 - 30 centiem par litru, bet atsevišķiem uzņēmumiem cena jau bija noteikta 20 centi par litru un zemāk. Savukārt Eiropas Savienībā vidējā cena ir 45 centi.

Martā piena iepirkuma cena sāka paaugstināties.