VIDEO ⟩ "Aiz priekškara": "Kremlini" draud nežēlīgi atriebties par apšaudi Brjanskā (5)

Propagandistu ieskatā G20 samits esot apliecinājums "vienpolārās pasaules" norietam.

Īsti partizāni vai provokācija?

Ukraiņi ir teroristi, kas nogalina civiliedzīvotājus. Ir jāseko ātrai un nežēlīgai atriebībai. Tie ir Kremļa ideologu vēstījumi par 2. marta notikumiem Krievijas pierobežas pilsētā Brjanskā, kur bruņoti vīrieši atklājuši uguni uz civilo automašīnu "Ņiva", nogalinot divus cilvēkus un ievainojot desmit gadus vecu zēnu. Atbildību par notikušo uzņēmās "Krievijas brīvprātīgo korpuss".

Propagandisti steidza vēstīt, ka šis korpuss ir daļa no Ukrainas bruņotajiem spēkiem un atbildība par šo terora aktu pilnībā gulstas uz Ukrainu un tās Rietumu "saimniekiem".

Odiozais militārais eksperts Igors Korotčenko pauda, ka operācijas "smadzeņu centrs" esot Londona, tādēļ Krievijai steigšus jāpazemina diplomātisko attiecību statuss ar Lielbritāniju, jāizraida tās vēstnieks un jāatsauc savs vēstnieks. Viņa ieskatā britu vēstniecības skaitliskais sastāvs Krievijā esot jāsamazina uz pusi.

Propagandisti Jevgeņijs Popovs, Olga Skabejeva un Vladimirs Solovjovs apgalvoja, ka uzbrukums ticis veikts ar NATO ieročiem, tādēļ neesot ne mazāko šaubu, ka aiz Brjanskas notikumiem stāv "kolektīvie Rietumi". Krievijas prezidents Vladimirs Putins pauda, ka nu ir pilnīgi skaidrs, ka Ukraina ir teroristiska valsts un grib iznīcināt Krieviju, tās kultūru un valodu.

Tikmēr Ukrainas prezidenta padomnieks Mihailo Podoļaks savā tviterlentē raksta, ka stāsts par Ukrainas diversantu grupu, kas darbojas Krievijā, ir tīša Krievijas provokācija. "Krievija vēlas nobiedēt savus iedzīvotājus, lai attaisnotu uzbrukumu citai valstij un pieaugošo nabadzību pēc kara gada. Partizānu kustība Krievijā kļūst spēcīgāka un agresīvāka. Baidieties no saviem partizāniem," vēsta Podoļaks.

Savukārt Krievijas opozicionārā medija "Meduza" militārais eksperts Dmitrijs Kuzņecs uzskata, ka Brjanskā notikušais ir vai nu krievu robežsardzes un Federālā drošības dienesta (FDD) pilnīga izgāšanās, vai nu viņu pašu akcija.

Medijs arī raksta, ka krievi jau labu laiku cenšas gan savu, gan starptautisko sabiedrību pārliecināt par to, ka ukraiņi veic terora aktus Krievijas teritorijā. 2022. gada decembrī FDD ziņoja par "sabotāžas un terora aktu" mēģinājumiem Brjanskas apgabalā. 26. decembrī tika paziņots, ka uz robežas nogalināti četri ukraiņi, kuri, iespējams, ir daļa no "sabotāžas grupas", kas plānoja "teroristu uzbrukumus". FDD arī publicēja video ar asiņainiem ķermeņiem un vēlāk nosauca bojā gājušo vārdus - it kā Ukrainas brīvprātīgo bataljona "Brālība" kaujiniekus, kas formāli nav saistīti ar Ukrainas bruņotajiem spēkiem.

Kuzņecs, atsaucoties uz "The Insider", raksta, ka žurnālisti video pamanījuši daudzas dīvainības un nekonsekvences - piemēram, vienam no nogalinātajiem "diversantiem", kuram bija jāmēro kilometri pa nelīdzenu reljefu, bija pilnīgi tīras zābaku zoles.

Turklāt "Brālības" bataljons iepriekš nebija pazīstams kā vienība, kas piedalās operācijās aiz frontes līnijas.

Jāteic, ka, pārlūkojot ārvalstu presi, kas vēsta par notikumiem Brjanskā, piemēram, "The New York Times", "The Wall Street Journal", "The Guardian", redzams, ka neviens no tiem nesteidz notikušajā vainot Ukrainu un saistīt "Krievijas brīvprātīgo korpusu" ar Ukrainas bruņotajiem spēkiem. Tā vietā dominē divas citas versijas - krievu partizānu aktivitātes un FDD provokācija.

"Šķiet, ka šis iebrukums ir devis labumu tikai vienai cilvēku grupai, un tas ir "Krievijas brīvprātīgo korpuss", norāda Maikls Kolborns, "Bellingcat" pētnieks, kurš koncentrējas uz galēji labējo spēku izpēti," raksta "The New York Times", norādot, ka līdz ar šo "akciju" "Krievijas brīvprātīgo korpuss" "Telegram" kanālā vienas dienas laikā ir dubultojis savu sekotāju skaitu.

Laikraksts arī atsaucas uz Ukrainas militārās izlūkošanas pārstāvja Andrija Čerņaka teikto, ka Brjanskas notikumi ir signāls, ka Krievija vairs nespēj iekšēji normāli funkcionēt un tas neizbēgami novedīs pie tās sabrukuma.

Pie Maikla Kolborna teiktā, ka Brjanskas notikumi devuši labumu tikai "Krievijas brīvprātīgo korpusam", tomēr gribētos piebilst, ka tie noteikti ir iedevuši jaunu degvielu arī propagandas ceļa rullim. Proti, notikušais ir ideāla iespēja iztēlot ukraiņus par teroristiem, viņus dēmonizēt, sniegt "pierādījumu" Krievijas sabiedrībai, ka Ukraina patiešām to apdraud, kā arī kārtējo reizi pasludināt Rietumus par terorisma atbalstītājiem un stāstīt murgus par Londonu kā operācijas "smadzeņu centru". Tāpat tas krievu sabiedrības acīs vēl vairāk leģitimizē triecienus pa Ukrainas pilsētām, jo ir taču jācīnās ar teroristiem.

Lavrova skatuves tēls Lafrovs

Propagandisti pašsaprotami pievērsās Indijā notikušajam G20 valstu samitam, pasludinot to par Krievijas ārlietu ministra Lavrova diplomātisku uzvaru. Proti, tā bija iespēja krievu acīs pazemot ASV valsts sekretāru Entoniju Blinkenu, paziņojot, ka viņš "izlūdzies" tikšanos ar Lavrovu, kas notikusi tikai garāmejot, un vispār Blinkens esot skrējis Lavrovam pakaļ un skrējienā izkliedzis savus vēstījumus, kuros Lavrovs pat neesot gribējis klausīties.

Krievijas Ārlietu ministrijas preses pārstāve Marija Zaharova vienā no raidījumiem uzsvēra, ka šī tikšanās esot tik nenozīmīga, ka to pat neesot vērts pieminēt. Kopsavelkot, amerikāņi esot nobijušies no Krievijas lēmuma apturēt dalību START līgumā par kodolieroču izplatību, tādēļ tagad skraida pakaļ Lavrovam.

Kā atklāti meloja propagandists Solovjovs, G20 samits esot apliecinājis, ka lielākā daļa cilvēces esot Krievijas pusē. Patiesībā, kā raksta starptautiskā prese, vairums valstu Krieviju nosodīja. Jāpiebilst, ka samita noslēguma komunikē parakstīšanu izgāza tikai divas valstis - Krievija un Ķīna. Tajā paša laikā Kremļa ideologi centās iztēlot, ka, izņemot Rietumus, kuru godībai tūlīt pienāks gals, visas pārējās valstis grib draudzēties ar Krieviju un nevar vien sagaidīt "vienpolārās" pasaules beigas.

Šajā ziņā simptomātisks ir gadījums ar kādu Lavrova izteikumu. Proti, viņš uz skatuves paziņoja, ka Krievija cenšas izbeigt karu, kurš tika sākts pret to, izmantojot ukraiņu tautu.

Kā vēsta prese un dažādi analītiķi, tostarp Čikāgas Universitātes Harisa Sabiedriskās politikas skolas profesors, krievu ekonomists Konstantīns Soņins, pēc šiem Lavrova vārdiem zālē atskanēja skaļi smiekli.

"Krievu "diplomāti" domā, ka melus, ko viņi izmanto, lai barotu Putina fantāzijas (lai tiktu paaugstināti amatā), citi varētu uztvert kā jebko citu, tikai ne melus," raksta Soņins. Interesanti, ka sociālajos tīklos jau klejo bilde ar Lavrovu, kuram seja izkrāsota kā klaunam, un tiek teikts, ka Krievijas ārlietu ministrs vienā mirklī no Lavrova pārvērties par "Lafrovu" (no angļu vārda "laugh" -smieties).

Krieviem nav ar ko lepoties

Jāteic, ka krieviem nav nekādu būtisku panākumu frontē, ja vien par negatīvu sasniegumu neuzskata milzīgās pašu armijas līķu kaudzes. Pretēji daudzu krievu militāro ekspertu prognozētajam, ka Bahmuta kritīs, vēlākais, 20. februārī, pilsētu krieviem ieņemt vēl joprojām nav izdevies. Turklāt, kā lēš ukraiņi, Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā sasnieguši 153 770 karavīru. Līdz ar to kā mantra tiek skandēts "vojenkoru" stāstītais, kam diez vai tic viņi paši, ka ukraiņiem spēki iet uz beigām un kaujas spars esot ļoti zems. Solovjovs arī klāsta apnicīgās pasakas, ka ukraiņi savus kritušos pamet kaujas laukā.

"Realitāte ir tāda, ka, ja krievi sagrābs Bahmutu, viņi iegūs tikai gruvešus," laikrakstam "The New York Times" norādījis militārais analītiķis un atvaļināts Austrālijas armijas ģenerālmajors Miks Raiens, kurš ir Sidnejā bāzētās domnīcas "Lowy Institute" līdzstrādnieks. "Tā ir pilsēta ar minimālu stratēģisko nozīmi, kurā gandrīz nav atlicis infrastruktūras, lai atbalstītu okupācijas spēkus. Tas, ka krievi ir tik daudz ieguldījuši Bahmutas ieņemšanā, liecina par viņu slikto stratēģiju šajā karā," laikrakstam uzsvēris militārais analītiķis.

​Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta "Aiz priekškara" saturu atbild ziņu aģentūra "LETA". #SIF_MAF2022