:format(webp)/nginx/o/2021/02/02/13608494t1h6400.jpg)
/nginx/o/2018/08/29/11322502t1h50ca.jpg)
Janvārī rakstīju, ka šajā ziemā esmu nolēmis strādāt attālināti no Āzijas valstīm. Pirmā pietura uz vienu mēnesi bija krāšņā Taizemes ziemeļu pilsēta Čhīanmai, kas tiek uzskatīta par vienu no populārākajām "digitālo klejotāju" pilsētām pasaulē. Pēc Čhīanmai nolēmu doties nezināmajā - dzīvot vairāk nekā divus mēnešus Vjetnamā. Valsts, kas ir iecienīta īstiem Āzijas gardēžiem, bet kāda tā ir no "digitālo klejotāju" perspektīvas?
Garais ceļš līdz pirmajām "mājām" Vjetnamā
Jāsaka godīgi - par Vjetnamu zināju tikai diezgan vispārīgi. Man šī valsts pirms ceļojuma asociējās ar slavenajām konusa cepurēm ("non la"), Vjetnamas karu (ko paši vjetnamieši sauc par Pretošanās karu pret Ameriku) un neparastiem ēdieniem. Arī manai dzīvesbiedrei, kura ceļo kopā ar mani, zināšanas par šo Āzijas valsti bija virspusējas.
Internetā var atrast kaudzi informācijas un "YouTube" video par attālinātu darbu no Indonēzijas (konkrētāk - Bali), dažādām Taizemes vietām (ko pats piedzīvoju novembrī), Singapūras, tostarp vairāki latvieši par to raksta soctīklos. Tomēr par attālinātu darbu Vjetnamā informācija bija skopa.
Ja mēs dotos klasiskā ceļojumā uz Vjetnamu, tad tas varbūt liktos mazsvarīgi un būtu, iespējams, romantiski divatā braukt nezināmajā pretī piedzīvojumiem. Tomēr no attālinātās strādāšanas perspektīvas ir citādāk - ir vajadzīga sava veida stabilitāte, drošība un priekšizpēte.
Lai būtu ne tikai labi apstākļi strādāšanai, dzīvošanai, bet arī Vjetnamas "labumu" izpētei - dabas un vietējās kultūras tuvums. Tāpēc pirms ceļojuma cītīgi skatījāmies, kur palikt divus mēnešus Vjetnamā. Beigās gan nolēmām, ka paņemsim visdrošāko variantu - trīs pilsētas.
:format(webp)/nginx/o/2023/06/02/15363824t1h2c9e.png)
:format(webp)/nginx/o/2023/06/02/15363850t1h8ec1.jpg)