Sākta parakstu vākšana par akcīzes nodokļa atcelšanu kafijai

Kā iniciatīvas pārstāvis norādīts Mārtiņš Drungils. Viņš ir pamanījis, ka Latvijā kafija maksā dārgāk, salīdzinot ar Igauniju un Lietuvu, secinot, ka kafijai ir piemērots akcīzes nodoklis.

"Latvija ir viena no retajām Eiropas valstīm, kuras likumdošana paredz akcīzes nodokli par kafiju. Šis nodoklis tradicionāli ir piemērots precēm, kuras ir kaitīgas cilvēkam un apkārtējai videi, un tas palielina kafijas gala cenu par 1,42 eiro kilogramā," skaidroja idejas autors, piebilstos, ka iznākumā valsts prasīto akcīzes nodokli maksā kafijas gala patērētajs, bet kafijas kaitīgums galvenokārt tiek pamatots ar faktu, ka Pasaules veselības organizācija (PVO) 1991.bgadā kafiju klasificēja 2B grupā, kas norāda, ka šīs vielas var būt "iespējami kancerogēnas cilvēkiem".

Taču PVO un Starptautiskā vēža pētniecības aģentūra (IARC) 2016.gada 15.jūnijā preses relīzē atzina, ka, "rūpīgi pārskatot vairāk nekā 1000 pētījumu, tika konstatēts, ka nav pietiekami pārliecinošu pētījumu, kas pierādītu kafijas iespējamo kancerogēno iedarbību uz cilvēkiem". Līdz ar to kafija no 2016.gada iedalās 3.grupā, kas norāda, ka šīs vielas "neklasificējas, kā kancerogēnas".

Vienīgi tika atrasti pētījumi, kas norāda, ka ļoti karstu dzērienu (virs 65 grādu pēc Celsija) lietošana var izraisīt barības vada vēzi, kas gan attiecas uz visiem karstajiem dzērieniem.

Drungils norādīja, ka ar laiku arvien vairāk tiek pierādīts, ka mērens kafijas patēriņš var uzlabot cilvēka veselību. Kafija tiek arī uzskatīta par vienu no galvenajiem polifenolu avotiem austrumeiropiešu uzturā. Kafijas labvēlīgā ietekme uz cilvēka veselību galvenokārt tiek pamatota uz tās daudzveidīgo bioloģiski aktīvo komponentu klāstu. Apstiprināti arī ir pētījuma dati, ka austrumeiropiešu vidū kafijas patēriņš tiek sasaistīts ar samazinātu mirstības risku, citējot vairākus pētījumus, skaidroja iniciatīvas autors.

Tāpēc viņš rosina atcelt akcīzi kafijai. Viņaprāt, atceļot akcīzi kafijai, primāri iegūs gala patērētājs, izlīdzinot sadārdzinājumu salīdzinājumā ar Baltijas kaimiņvalstīm. Tāpat tiktu noņemti lieki birokrātiski slogi gan esošajiem kafijas biznesā iesaistītajiem, gan jauniem uzņēmumiem.