"Latvija ir izveidojusi centru Ivano-Frankivskā, kā arī atbalstījusi kara noziegumu dokumentēšanu un cilvēktiesību aizstāvību. Latvija turpinās sekmēt globāli pieņemtās koncepcijas "Sievietes, miers un drošība" principu iedzīvināšanu gan savā valstī, gan starptautiskā mērogā," noradīja Levite.
Vienlaikus Preses dienestā informē, ka savā uzrunā Valsts prezidenta kundze pievērsās arī tematam par Ukrainas bērnu deportāciju un piespiedu rusifikāciju.
"Tā gan nav seksuāla izvarošana, taču tā ir garīga un emocionāla izvarošana. Krievijas varas iestādēm nevajadzētu būt tik pārliecinātām, ka šie bērni aizmirsīs savu izcelsmi. Daudzi neirozinātnieki uzskata, ka agrīnās bērnības pieredze mūsu smadzenēs saglabājas visu mūžu un var atkal aktivizēties neparedzamos apstākļos. (..) Šo Ukrainas bērnu liktenis netiks aizmirsts," pauda Levite.
Tāpat viņa uzsvēra, ka tagad krievi Ukrainā atkārto to pašu noziegumu, ko viņi 1941. un 1949.gadā izdarīja Latvijā, kad viņi deportēja uz Sibīriju tūkstošiem latviešu bērnu.
Valsts prezidenta kundzes ieskatā Krievijas karavīru pastrādātie kara noziegumi Ukrainā, tostarp seksuālā vardarbība, ir jānodod iztiesāšanai valsts un starptautiskajām tiesām.
"Upuri ir pelnījuši taisnīgumu, un upuriem nav jākaunas par to, ko viņiem nācies piedzīvot. Savukārt vainīgajiem ir patiesi jābaidās no taisnīguma un soda, kas viņiem pienākas," atzīmēja Levite.
Kopā ar Leviti paneļdiskusijā uzstājās arī Ukrainas prezidenta kundze Olena Zelenska un Eiropas Parlamenta prezidente Roberta Metsola.