11 minūtes var izglābt dzīvību: jaunākie pētījumi apgāž līdz šim zināmo par fiziskajām aktivitātēm

Saskaņā ar pētījumu, kas 28. februārī publicēts žurnālā "British Journal of Sports Medicine", tikai 11 minūtes dienā, kas pavadītas, aktīvi kustoties, varētu ievērojami samazināt risku nomirt no hroniskām slimībām, piemēram, sirds slimībām un vēža.

Zinātnieku komanda, kuru vadīja pētnieki no Kembridžas universitātes Lielbritānijā, analizēja 196 publicētus dažādu jomu speciālistu rakstus un datus no vairāk nekā 30 miljoniem dalībnieku Tā ir līdz šim lielākā šāda veida analīze.

Viņi atklāja, ka 75 minūtes kustību nedēļā ir saistīta ar 23% zemāku priekšlaicīgas nāves risku. Lai gan parastais ieteicamais iknedēļas vingrošanas ilgums ir 150 minūtes, pētnieki atklāja, ka pat puse no šī laika varētu palīdzēt izglābt vienu no desmit priekšlaicīgā nāvē mirušo.

Ja iepriekšējie pētījumi ir atklājuši, ka arī nelielas fiziskās aktivitātes var būt noderīgas, tad jaunā pētījuma rezultāti sniedz daudz reālu pierādījumu, ka pat īsas fiziskās aktivitātes sniedz labumu veselībai.

Jaunākais pētījums var būt noderīgs sākumpunkts cilvēkiem ar mazkustīgu dzīvesveidu, norāda dr. Sorens Breidžs, pētījuma vecākais autors un Kembridžas universitātes fizisko aktivitāšu epidemioloģijas pētnieks.

"Ja jums šķiet, ka ideja par 150 minūtēm vidējas intensitātes fiziskās aktivitātes nedēļā ir biedējoša, mūsu atklājumiem vajadzētu būt labām ziņām. Nodarboties ar fiziskām aktivitātēm kaut mazliet ir labāk nekā to nedarīt nemaz. Tā ir arī laba sākuma pozīcija. Ja cilvēks redz, ka 75 minūtes kustību nedēļā ir kaut kas izdarāms, to pakāpeniski var mēģināt palielināt līdz pilnam ieteicamajam daudzumam," Breidžs teicis paziņojumā presei.

Pētījuma rezultāti varētu arī palīdzēt lielākam skaitam cilvēku sākt nodarboties ar mērenas intensitātes fiziskajām aktivitātēm. Arī pastaigas var tikt uzskatītas par fizisku aktivitāti, norāda pētnieki.

Mērenas intensitātes nodarbības nozīmē aktivitātes, kas paātrina sirdsdarbības ātrumu un elpošanu, bet ir pietiekami vieglas, lai jūs joprojām varētu sarunāties. Tādas, piemēram, ir vidēji ātra pastaiga, pārgājieni vai dejas.

Nav obligāti jādodas uz sporta zāli - vienkāršas izmaiņas, piemēram, iešana vai braukšana ar velosipēdu uz darbu, aktīva spēlēšanās ar bērniem, var būt efektīvas, uzskata dr. Leandro Garsija, pētījuma līdzautors, studiju un sabiedrības veselības pasniedzējs Karalienes universitātē Belfāstā.

"Dažreiz ir nepieciešams vienkārši aizstāt dažus ieradumus," teicis Garsija paziņojumā presei. "Nodarbošanās, kas jums patīk un kuras ir viegli iekļaut savā iknedēļas rutīnā, ir lielisks veids, kā kļūt aktīvākam."