/nginx/o/2018/07/20/10950585t1h08f1.jpg)
:format(webp)/nginx/o/2023/03/02/15174016t1hd862.jpg)
Serbijas prezidents Aleksandrs Vučičs solījis nekad neatzīt Kosovu un atteicies parakstīt Eiropas Savienības (ES) atbalstīto vienošanos, kuras mērķis ir abu valstu attiecību normalizēšana.
Serbijas prezidents: Nekad neatzīšu Kosovu (3)
ES augstākais pārstāvis ārlietās un drošības politikā Žuzeps Borels pirmdien, kā izrādījies pāragri, paziņoja, ka Serbijas prezidents un Kosovas premjerministrs Albins Kurti pieņēmuši ES ierosinājumu divpusējo attiecību normalizēšanai. Taču sarunas Briselē pirmdienas vakarā beidzās ar strupceļu, abām pusēm vainojot vienai otru. Daudzi jautājumi tā arī palika neatrisināti.
Vučičs otrdien televīzijā paziņoja, ka nekad neatzīs Kosovu un neplāno palīdzēt tai kļūt par ANO locekli.
"Kamēr es būšu prezidents, es neparakstīšu un nepieņemšu nedz oficiālu, nedz neoficiālu Kosovas atzīšanu vai Kosovas pievienošanos ANO," paziņoja Vučičs.
Serbija faktiski zaudēja kontroli pār galvenokārt albāņu apdzīvoto Kosovu 1999.gadā pēc NATO militārās iejaukšanās Kosovas konfliktā, bet 2008.gadā Priština vienpusējā kārtā pasludināja neatkarību no Serbijas. Tomēr Belgrada bijušo provinci joprojām uzskata par savas teritorijas sastāvdaļu.
Aptuveni 50 000 serbu, kas dzīvo Kosovas ziemeļos, atsakās atzīt Kosovas neatkarību un Prištinas valdību. Viņus atbalsta daudzi Serbijas serbi un Serbijas valdība.
Kosovas premjerministrs Albins Kurti trešdien kritizēja Vučiču, apgalvojot, ka Serbijas prezidenta solījums bloķēt Kosovas centienus pievienoties ANO ir acīmredzams ES ierosinātās vienošanās pārkāpums.
"Attiecību normalizēšana ir iespējama tikai tad, ja abas puses veic sarunas godprātīgi. Serbija acīmredzot nolēmusi to nedarīt," norādīja Kurti.
Vučičs paziņoja, ka ir gatavs strādāt pie citu problēmu risināšanas, bet tikai pēc tam, kad Kosova izveidos Serbu vairākuma pašvaldību asociāciju, kas nodrošinās serbiem zināmu autonomiju Kosovā.
"Es esmu atvērts visam pārējam ne tikai tāpēc, ka tas mūs virzīs tālāk pa ES ceļu, bet gan tāpēc, ka tas nāks par labu attiecībām starp serbiem un albāņiem," apgalvoja Vučičs.
ES amatpersonas ir publicējušas iepriekš slepeno Eiropas miera plānu, kas tika izstrādāts Parīzē un Berlīnē un kas ir atslēga gan Prištinas, gan Belgradas cerībām kādu dienu pievienoties blokam.