Zinātnieki vēlas izveidot mākslīgo intelektu, izmantojot īstas cilvēka smadzeņu šūnas

Otrdien publicētā pētījumā, ko veica plaša, starptautiska zinātnieku grupa, ko vada Džona Hopkinsa universitātes pētnieki, tiek detalizēti aprakstīts, kā smadzeņu un mašīnu tehnoloģijas izveide ir jaunākais zinātnes izpētes lauks un kā to varētu padarīt par realitāti. 

Kā paskaidrots publikācijā, organoīdais intelekts (OI) ir jauna joma, kurā pētnieki izstrādā bioloģisko skaitļošanu, izmantojot cilvēka smadzeņu šūnu struktūras, kas pastāvīgi atrodas citoplazmā, jeb smadzeņu organoīdus un smadzeņu un mašīnu savstarpējās saskarnes tehnoloģijas. 

Šiem organoīdiem ir kopīgi smadzeņu struktūras un funkcijas aspekti, kuriem ir galvenā loma kognitīvās funkcijās, piemēram, mācībās un atmiņā.

Tie būtībā kalpotu kā bioloģiskā aparatūra un kādu dienu varētu būt vēl efektīvāki nekā pašreizējie datori, kuros darbojas mākslīgā intelekta programmas.

"OI vīzija ir izmantot bioloģiskās sistēmas spēku, lai virzītu uz priekšu dzīvās zinātnes, bioinženierijas un datorzinātņu jomu," sacīja viena no zinātniecēm Ļena Smirnova. "Ja paskatāmies uz to, cik efektīvi cilvēka smadzenes darbojas informācijas apstrādē, mācībās un citur, ir vilinoši to pārraidīt un modelēt, lai būtu sistēma, kas darbosies ātrāk un efektīvāk nekā pašreizējie datori."

Piemēram, cilvēka smadzenēm ir jaudīga spēja uzglabāt informāciju. Saskaņā ar publikāciju, vidusmēra smadzenes var uzglabāt aptuveni 2500 terabaitus informācijas.

Pētnieki ir iztēlojušies sarežģītas 3D šūnu struktūras, kas būtu savienotas ar mākslīgo intelektu un mašīnmācīšanās sistēmām.

Kā norāda viens no pētījuma autoriem Tomass Hārtungs, cilvēka smadzeņu jaudai ir milzīga atšķirība no tā, kas patlaban ir mākslīgā intelekta tehnoloģijām.

Pētnieki nenoliedz, ka šajā jautājumā pastāv bažas par ētiskajiem aspektiem.

Lai gan OI tehnoloģijas ieviešanai vispirms ir veicami vēl daudz izpētes, pilnveidošanas un izstrādes darbi, pētnieki cer, ka līdzšinējie pētījumi ir labs atspēriena punkts papildu pētījumiem.