Saeimas komisija nolemj neskatīt jautājumu par piena krīzi

Augusts Brigmanis (ZZS), skaidrojot pieprasījuma mērķi, uzsvēra, ka piena nozares glābšanai nepieciešama nekavējoša rīcība, un jautājums ir, vai šī nekavējošā rīcība sekos. Viņš uzsvēra, ka par jautājumu vajadzēja lemt jau valdības sēdē otrdien, 28. februārī.

Arī Kaspars Melnis (ZZS) uzsvēra, ka nozari ļoti pārsteidza ziņojuma neizskatīšana. Vienlaikus viņš paredz, ka situācija turpināsies un būtiskas izmaiņas nav gaidāmas.

Zemkopības ministrs Didzis Šmits (AS), skaidrojot situāciju valdības sēdē, norādīja, ka ziņojums netika izskatīts, jo Finanšu ministrija uzskatīja, ka informatīvais ziņojums ir jāsaskaņo.

Tāpat viņš informēja, ka praktiskus soļus krīzes risināšanā valdība var veikt tikai pēc budžeta pieņemšanas otrajā lasījumā.

"Ja mēs nokļūstam situācijā, kur šī krīze ieilgst, un rodas risks, ka pat ļoti efektīvas saimniecības var šo krīzi nepārlaist, un pie cenu stabilizācijas mums vairs nav ražošanas jaudas, kādas tās Latvijai nepieciešamas, tad, protams, kā jebkurā nozarē, jebkurā situācijā vienkārši racionāli ir no valdības puses pieņemt lēmumu, lai šādu situāciju nepieļautu, tīri skatoties nākotnē uz potenciālajiem ieņēmumiem un nozares lomu tautsaimniecībā ne tikai ekonomiski, bet arī sociāli un savādāk," norādīja Šmits.

Viņš arī informēja, ka informatīvais ziņojums tiks iekļauts valdības darba kārtībā nākamnedēļ, savukārt Zemkopības ministrijai (ZM) jau ir gatavs rīcības plāns krīzes risināšanai.

Šmits stāstīja, ka pēc budžeta pieņemšanas otrdien, ja viss notiek kā plānots, uzreiz tiks pieņemts lēmums valdībā izmaksāt ciltsdarbam paredzētos 11 miljonus eiro. Finansējumu izmaksā visa gada garumā, bet krīzes laikā šo finansējumu var izmaksāt jau pirmajos mēnešos pēc budžeta pieņemšanas.

Kā otro soli Šmits minēja iespēju pārdalīt nepilnos 20 miljonus eiro, kas šogad nozarei nākuši klāt pie nacionālajām subsīdijām. Arī sarunas ar nozari pārstāvošajām organizācijām par subsīdiju pārdali plānots sākt pēc budžeta pieņemšanas.

Savukārt, ja aprīlī un maijā situācija joprojām pasliktināsies, tad stabilizācijas nolūkā ZM saglabās iespēju vērsties Ministru kabinetā ar aicinājumu piešķirt atbalstu piena nozarei, lai tiktu saglabāta ražošanas jauda līdz situācijas stabilizācijai. Vienlaikus finansējuma piešķiršana nāktu reizē ar piedāvājumu kā situāciju risināt, lai piena krīze neatkārtotos.

Tāpat sēdes laikā Jana Simanovska (P) uzdeva jautājumu, vai ir domāts atbalstīt zemniekus pārorientācijā uz nozarēm, kas ir pelnošākas, bet Šmits atzīmēja, ka piena krīzes problēma bāzējas nevis piena ražošanā, bet pārstrādē, kas ir sadrumstalota un maz eksportējoša.

Savukārt Līga Kļaviņa (ZZS) ministram jautāja, vai viņš nopietni apsver darba laika ierobežojumu ieviešanu lielajiem pārtikas tirdzniecības veikaliem, uz ko Šmits atbildēja, ka plāns ir nopietns un viņš plānot to virzīt kā valdības likumprojektu.

Šmits skaidroja, ka Latvijas mazajā tirgū lielo mazumtirgotāju loma ir graujoša mazajai tirdzniecībai.

Vienlaikus viņš norādīja, ka darbalaika ierobežošana mudinātu lielos tirgotājus būtiski samazināt uzcenojumu, jo lielajiem veikaliem būtu jāmudina cilvēki iepirkties piektdienas vakaros, nevis plānot pirkumus sestdienā vai svētdienā, kad lielie veikali ir ciet, bet mazie strādā.

Šmits stāstīja, ka lielie tirgotāji pašreiz tirgū dominē tā, ka, lai mazais ražotājs ar savu produkciju nokļūtu lielo veikalu plauktā, tam uzreiz jāspēj saražot nepieciešamos apjomus visai veikalu ķēdei. Tas nedod iespēju mazajiem ražotājiem izaugt līdz tam līmenim, kad tie var sākt pārdot savus produktus lielajos tirdzniecības tīklos.

Šmits atzina, ka darbalaika ierobežošana ir vienīgais, kas uztrauc tirgotājus, un jau virziens uz tādu lēmumu maina tirgotāju attieksmi.

Jau ziņots, ka ZM iesniegusi saskaņošana informatīvo ziņojumu par situāciju piena nozarē.

Ziņojumā pausts, ka ZM vērsīsies Ministru kabinetā ar lūgumu pēc finansiāla atbalsta piena nozares stabilizēšanai no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem", ja, sākot ar 2023.gada februāri, svaigpiena iepirkuma vidējā cena valstī divu mēnešu laikā samazināsies par vismaz 20%.

Vienlaikus ZM ziņojumā uzsvēra nepieciešamību vienoties ar lauksaimniecības nozari par valsts atbalsta finansējuma iekšējo pārdali piena krīzes risināšanai.

Tāpat informatīvajā ziņojumā ZM piedāvā izstrādāt kārtību piena pircēju un ražotāju ilgtermiņa līgumu ieviešanai valstī, paredzot indeksācijas faktoru cenu svārstību gadījumā, kā arī izstrādāt svaigpiena iepirkuma cenas aprēķināšanas metodiku, ņemot vērā piena sausnas enerģētiski koriģēto pienu.

Informatīvajā ziņojumā arī pausts, ka ZM plāno veicināt Latvijas piena produktu eksportu, kā arī svaigpiena un piena produktu tiešo tirdzniecību, un sekmēt mazo veikalu un tirdzniecības vietu attīstību.

Saskaņošanas termiņš ir 3.marts.

Jau ziņots, ka janvārī piena iepirkuma cena daļai saimniecību samazinājusies par aptuveni 40%, salīdzinot ar 2022.gada novembri. Tāpat nozares pārstāvji paredz, ka tuvāko divu mēnešu laikā gaidāma situācijas pasliktināšanās, un piena iepirkuma cena vēl mēnesi varētu samazināties par diviem līdz trim centiem. Marta prognozes ir 20 līdz 25 centi par litru.

Februāra sākumā vidējā piena iepirkuma cena Latvijā bija 28 līdz 30 centi par litru, bet atsevišķiem uzņēmumiem cena jau bija samazinājusies līdz 20 centiem par litru un zemāk. Savukārt Eiropas Savienībā vidējā cena bija 45 centi.

Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Irbe skaidroja, ka pašreizējā situācija ir izveidojusies lielākoties ārējo tirgu ietekmes rezultātā.

Vienlaikus nozares pārstāvji ir brīdinājuši, ka Latvijas piena ražotāji gatavi plašiem protestiem, ja situācija netiks uzlabota valstiskā līmenī un saimnieki būs spiesti pieņemt lēmumu likvidēt ganāmpulkus.