:format(webp)/nginx/o/2023/02/28/15170886t1h706c.jpg)
Ilze ar vīru un abu bērniem jau vairāk kā 10 gadus dzīvo Islandē. Viņu ģimenes stāstam var sekot līdzi Ilzes blogā un "Twitter", kur Ilze Islandē dalās ar stāstiem par Islandes dabu, sadzīvi, ģimenes piedzīvojumiem un bērnu audzināšanu. Kurš ģimenē ir svarīgāks – mamma vai tētis? Ilze dalās ar svaigu pieredzi viņu ģimenē.
"Jau trešo mēnesi vīrs ir mājās un ir neapšaubāmi primārais cilvēks bērnu aprūpē - tas, kurš bērnus no rītiem modina, ģērbj, baro un ved uz skolu un dārziņu un visbiežāk arī mājās no tiem. Viņš ir tas, kurš sakrāmē un izkrāmē viņu somas, pieskata sporta un peldēšanas lietas.
Viņš ir tas, kurš paliek ar viņiem mājās, kad viņi ir slimi, ved pie ārstiem, dod zāles un apčubina. Es ar bērniem padzīvojos un padraudzējos, paspēlējos, lieku gulēt katru otro vakaru (izņemot pēdējo nedēļu, bet es biju slima) un brīvdienās aizvedu uz bibliotēku vai kaut kur.
Ko es esmu pamanījusi pēdējā laikā? Bērni pie savām ikdienas vajadzībām mani tikpat kā nesauc - mājās skan tikai "tētī, tētī!". Šorīt, kad reto reizi (šogad otro) palīdzēju gatavoties uz skolu un dārziņu, tika atzīts, ka es neko nemākot izdarīt "kā tētis".
Attiecīgi manas un bērnu attiecības ir mazliet mainījušās, tās nav vairāk tik tuvas kā, piemēram, pirms pusgada. Ar savām mazajām sāpītēm, pamostoties no murga naktī, viņi meklē tēti, to vecāku, kurš atbild par viņu vajadzībām ikdienā."
Un tad es tā domāju, cik daudz no tās, tik izdaudzinātās “bērna un mātes īpašās saiknes” no “mammām tas vienkārši padodas labāk” patiesībā ir tikai neproporcionālas pienākumu sadales sekas? 5/6
— Ilze Islandē (@IslandeMamma) February 27, 2023
Un vai ilgstoši neproporcionāli iesaistītais vecāks attiecīgi arī nezaudē proporcionālu daļu no saiknes, no tuvības, kas viņam ar bērniem varētu būt?
— Ilze Islandē (@IslandeMamma) February 27, 2023
Mūsu ģimenē viss nolīdzināsies - šis ir īss, neplānots un no mūsu vēlmēm neatkarīgs periods, kurš drīz beigsies. 6/6
/nginx/o/2018/08/29/11322502t1h50ca.jpg)