Kas jādara, lai egle būtu laimīga?

Šajā gadījumā kokam nav nekas traucējis – ir zaļa lapotne jeb vainags un pagājušajā gadā koki ir pastiepušies 60-80 centimetrus garāki. Savukārt šai eglei jau sāk traucēt apkārt esošie krūmi, tātad jāatbrīvo vieta.

Pēc 2-3 gadiem atkal veiksim retināšanu, citādi blakus esošie zemākas kvalitātes bērzi un apses pāraugs egli un vējā ar saviem zariem sitīs eglei pa galotni un traucēs augt. Ļoti daudz darba jau esam ieguldījuši. Atslābt nevaram, tamdēļ turpināsim kopt un audzēt vērtīgus egļu mežus nākamajām paaudzēm," stāsta eksperts.

Pirmie gadi – uzraudzība

Ģirts Abizārs norāda, ka nav svarīgi, vai tas ir mazs vai liels meža īpašums, pamatprincipi nemainās. "Pēc iestādīšanas pirmie gadi ir uzraudzība, kopšana un aizsardzība pret dzīvniekiem," stāsta Abizārs.

Eksperts norāda, ka galvenais uzdevums ir nodrošināt, lai koki ir veseli un augtu ātri. Protams, var arī nerūpēties un nekopt, bet tad rezultāts būs sliktāks, koki būs nenoturīgi pret vējiem, tie būs tievi, ar vāji attīstītām saknēm, neveseli, iespējams, uzņēmīgi pret kādām slimībām.

Kā piemēru viņš min egli. "Vienīgā atbilde ir ļaut mežam augt apstākļos, lai katram kokam ir optimāla dzīvestelpa, lai saknes izplešas un lai ir vieta, kur veidoties zaļajam vainagam. Klimata pārmaiņas un laika apstākļi ir veicinājuši egļu astoņzobu mizgrauža izplatīšanos un rada nopietnus draudus egļu mežiem Latvijā.

Mizgrauzis ir dabas sastāvdaļa, no tā mēs nevaram izvairīties, bet šim kukainim egle ir tikai barības bāze un dzīvesvieta. Novērojumi un statistika rāda, ka šis klusais kaitnieks jau ir izpostījis ļoti daudz egļu mežu un arī turpmāk to darīs, ja vien to neapturēsim. Turpmākie gadi būs izšķiroši, lai sagatavotu vietas slazdu izvietošanai un noķertu kaitēkļus vasaras mēnešos. Prognozes rāda, ka trešā daļa no egļu mežiem mizgraužu dēļ var aiziet bojā, nesasniedzot pat piecdesmit gadu vecumu.

Mizgraužu populācijas lielums būs atkarīgs no tā, cik liela būs šī barības bāze un cik būs spēcīgi koki. Klimatu un laika apstākļus tiešā veidā mēs ietekmēt nevaram.

Ja ir sausas, karstas vasaras vai gluži pretēji, viss ir applūdis – ir daudz ūdeņu, kas neiet prom, ja nav grāvju, kur notecēt liekajam ūdenim, tad, protams, eglēm ir lielāks stress un tās var iet bojā. Ūdens kustību mēs varam ietekmēt, tamdēļ labā stāvoklī uzturēta grāvju sistēma ir viens no risinājumiem egļu mežu saglabāšanai.

Vienīgā atbilde, kā izaudzēt veselas egles, ir uzturēt grāvjus un maksimāli atbrīvot dzīves telpu, lai tai ir iespēja brīvi augt, būt stiprai pret vējiem un kukaiņiem," viņš stāsta.

Abizārs uzsver, ka jaunaudžu kopšanu neveic putnu ligzdošanas laikā no aprīļa sākuma līdz jūnija beigām.

Koksnes ražas ieguve

Runājot par koksnes ražu, Abizārs min piemēru: "23. gadā pēc iestādīšanas ieguvām pirmo izaudzēto koksnes ražu, veicot retināšanu. No 1400 kokiem, rēķinot uz vienu hektāru, izretinājām 600 un turpinājām audzēt 800 kokus.

30. gadā pēc iestādīšanas būs otrā raža, kad izretināsim nākamos 300 – 350 kokus un turpināsim audzēt ap 400-450 pašus vērtīgākos un lielākos kokus. Jo lielāki koki, jo lielāka dzīves telpa gan saknēm, gan zaļajam vainagam ir nepieciešama."

"Efekts pašu stādīšanai un kopšanai ir ātrāka koksnes ražas ieguve, negaidot, kad vētra tos nogāzīs vai mizgrauži nopostīs," viņš saka.

Mežs pēc 18 gadiem

Apraugot mežu, kas iestādīts pirms 18 gadiem, Abizārs secina, ka var novērot kopšanas efektus. "Pirms diviem gadiem mēs veicām pēdējo retināšanu ar krūmgriežiem – novācām lieko. Redzam, ka ir nozāģēti krūmi, arī kāda no eglēm, kas bijusi lieka.

Pienāks brīdis, kad starp trīs eglēm tādā biezākā vietā ir jāizvēlas, kuras divas paliks, konkurences cīņā ne visi koki izdzīvo. Vējš un sniegs arī var pārtraukt kāda koka augšanu," skaidro Abizārs.

Viņš turpina: "Redzam, kāds efekts te ir panākts, ka koki šo 18 gadu laikā izauguši aptuveni 8-9 metrus augsti. Pamērot koku apkārtmēru, redzam, ka to stumbrs ir 19 centimetru resns.

Ja ir 8-9 metrus augsti koki ar stumbra apkārtmēru 19 centimetri, tad zinām, ka šie koki lielā vējā būs daudz izturīgāki nekā tie, kas auguši nekopti.

Ja mēs salīdzinām šo koku, kam ir 19 centimetri, ar šo, kam ir traucējuši citi koki un krūmi ar savām saknēm nav ļāvuši tam baroties, - 18 gados tam ir tikai 12 centimetrus resns stumbrs. Ir starpība – 12 centimetri vai 19 centimetri."

Mežs pēc 27 gadiem

Runājot par mežu, kas iestādīts pirms 27 gadiem, Abizārs norāda, ka ir veiktas vairākas kopšanas ar krūmgriežiem un jau vienu reizi ievākta koksnes raža no izretinātajiem kokiem.

"To mēs veicām pirms četriem gadiem, tātad koki bija 23 gadus veci. Visu savlaicīgi darot, mēs nonākam pie tā, ka pēc 27 gadiem kopš iestādīšanas un audzēšanas konkrētais koks ir sasniedzis apkārtmēru 26 centimetri.

Tas ir pierādījums kvalitatīvu stādu un meža kopšanas nozīmei, kur ieguvumi jāvērtē ilgtermiņā. Gudri audzējot, šajā gadījumā 27 gadu vecumā ir izaudzēti 18 metrus augsti un vidēji 23 centimetrus resni koki. Kāds ieguvums? Šādi egļu meži ir izturīgāki pret vēja postījumiem un būs nepieciešama daudz lielāka mizgraužu armija, lai šos kokus novājinātu un iznīcinātu," stāsta Abizārs.

Kvalitatīvi egļu meži būs arī nākamajām paaudzēm, ja vien turpināsim mērķtiecīgi audzēt veselus kokus.

Raksts tapis sadarbībā ar akciju sabiedrību "Latvijas valsts meži".