/nginx/o/2018/07/20/10950585t1h08f1.jpg)
:format(webp)/nginx/o/2023/01/30/15109211t1h6dc5.jpg)
Valsts prezidents Egils Levits pirmdien, 27. februārī, izskatīja 12 notiesāto personu apžēlošanas lūgumus. Vienu personu Levits nolēma apžēlot, pavēstīja Valsts prezidenta kancelejas Mediju centra komunikācijas speciāliste Elīna Kresa.
Levits apžēlo vienu notiesāto, pilnībā atbrīvojot no papildsoda izciešanas (2)
Viena notiesātā persona apžēlota, pilnībā atbrīvojot no papildsoda izciešanas un noņemot sodāmību. Pārējie 11 apžēlošanas lūgumi netika atbalstīti.
Prezidents līdz šim ir apžēlojis 19 personas un izskatījis 369 notiesāto personu apžēlošanas lūgumus.
Apžēlošanas lūgumu var iesniegt pēc tiesas sprieduma stāšanās spēkā, izņemot gadījumus, kad persona par smagu vai sevišķi smagu noziegumu notiesāta ar brīvības atņemšanas sodu.
Gadījumos, kad persona notiesāta par smaga nozieguma izdarīšanu, apžēlošanas lūgumu var iesniegt, ja faktiski izciesta ne mazāk kā puse no piespriestā brīvības atņemšanas soda.
Savukārt, kad persona notiesāta par sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu, apžēlošanas lūgumu var iesniegt, ja faktiski ir izciestas ne mazāk kā divas trešdaļas no piespriestā brīvības atņemšanas soda. Turpretim, ja piespriests mūža ieslodzījums, personai pirms lūguma iesniegšanas jāizcieš ne mazāk kā 20 gadi no brīvības atņemšanas soda.
Iepriekšējais Valsts prezidents Raimonds Vējonis sava termiņa laikā izskatīja 697 apžēlošanas lūgumus un atbalstīja 22. Visvairāk apžēlošanas lūgumus izskatīja Guntis Ulmanis, kurš savas prezidentūras laikā izskatīja 3391 apžēlošanas lūgumu, no kuriem atbalstīja 219.