VIDEO ⟩ Neredzīgo ciemata iemītnieki zaudē garantijas nodzīvot savās mājās līdz mūža galam

Vairākas reizes ziņots par gadījumiem, kad Latvijā cilvēkiem izdevies noslēgt neticami izdevīgus dzīvokļu vai arī zemes nomas līgumus uz 99 gadiem. Savukārt nomas maksa līgumā noteikta smieklīgi zema, salīdzinot ar pašreizējām cenām.

To pamainīja pirms diviem gadiem pieņemtais Dzīvojamo telpu īres likums, kas šādu beztermiņa līgumu eksistenci izbeidza. Bet šonedēļ mūs uzmeklēja vairāki iedzīvotāji no Juglā izvietotā neredzīgo ciemata. Jaunā likuma dēļ viņi ir nonākuši ķīlnieka lomā, ko, viņuprāt, negodīgi izmanto šo ciemata namu apsaimniekotājs.

Gleznainā un ainaviskā vieta, kuru daudzi no tās iemītniekiem diemžēl nespēj izbaudīt, jo ir vai nu pilnībā akli, vai arī ar kādiem redzes defektiem, jau kopš pagājušā gadsimta 20. gadiem saistīta ar neredzīgo biedrību.

1990. gados visā Latvijā cilvēkiem bija iespēja, izmantojot sertifikātus, savus dzīvokļus privatizēt. Bet ne Juglas neredzīgo ciematā. Juku laikos dibināta "Latvijas neredzīgo biedrība", ar kuru saistītas firmas vēl mēģina darboties neredzīgo ražotnēs, bet piesaka maksātnespējas un bankrotē.

Kamēr tas notiek, šie daudzdzīvokļu nami atrodas juridiski neskaidrā statusā, secina TV3. Valstij tie nav atdoti, un privatizēt tos nevar. It kā ēkas par savām uzskata Neredzīgo biedrība, bet biedrības bilancē tās neuzrāda. Bet, līdzko firmu maksātnespēja beidzas, biedrība dodas uz Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļu un 2008. gadā visas ēkas, kur dzīvo 420 ģimenes, noformē kā savu īpašumu.

Kā izpētījusi juriste Egita Rolava, tolaik Neredzīgo biedrība Zemesgrāmatas tiesnesim uzrādījusi dokumentus, kas neapliecina, ka biedrībai būtu tiesības pretendēt uz šīm ēkām. Vēsturiski padomju gados biedrība bijusi tikai to lietotājs.

Pie juristes Rolavas vērsās vairāki Juglas neredzīgo ciemata iedzīvotāji. Viņi uzskata, ka jau divas reizes piedzīvojuši negodīgu attieksmi. Viņiem neļāva dzīvokļus privatizēt. Bet pastāvēja noruna un dokumenti, ka visiem vēsturiskajiem šī ciemata iemītniekiem un viņu pēctečiem spēkā ir beztermiņa īres līgumi.

Bet pirms diviem gadiem Saeima pieņem jauno Dzīvojamo telpu īres likumu, kas nosaka, ka līdz 2026. gadam šādi līgumi ir izbeidzami.

Juglas ciemata ēkas apsaimnieko SIA "Strazdumuiža". Firmas vienīgais īpašnieks ir Latvijas neredzīgo biedrība. Uzņēmuma valdē kopš 1993. gada strādājis Valdis Krops, kurš visu šo saimniecību uzraudzījis. Pagājušajā gadā Kropa vietā iecelts kāds Ivo Liepiņš.

Pašreizējais Latvijas neredzīgo biedrības vadītājs saka, ka pret šo kandidātu iebildis, bet viņu uzstājīgi virzījusi iepriekšējā biedrības vadītāja turklāt bez iespējas izvēlēties kādu citu.

Dzīvojamo telpu īres likums nosaka, ka jaunā kārtība un vēsturiski nolīgtie beztermiņa īres līgumi jāpārslēdz līdz 2026. gada beigām. Bet mūsu rīcībā ir vairāki dokumenti, kas apliecina, ka SIA "Strazdumuiža" vienīgais valdes loceklis Ivo Liepiņš jau pirmajos savas darbības mēnešos uzņēmumā pie pienākumu pildīšanas ķēries ļoti aktīvi.

Piemēram, pagājušā gada maijā iedzīvotāji ar šo vēstuli brīdināti 10 dienu laikā parakstīt īres līguma grozījumus. Pretējā gadījumā piedraudot vērsties tiesā.

Neredzīgie un vājredzīgie pārmet, ka līdz šim ciemats bijis nolaists. Visi remonti, piemēram, logu nomaiņa, dzīvokļu labiekārtošana, paveikts pašu spēkiem. Un arī tāpēc jaunā kārtība šķiet netaisnīga.

Neapmierināto bijis daudz, bet bailēs, ka var pazaudēt iespēju dzīvot savā līdzšinējā mājvietā vai tiesāties, lielākā daļa jaunos līgumu pielikumus parakstīja. Pirms nedēļas to izdarīja arī Naģežda, lai arī līdz beidzamajam iebilda, bet tad SIA "Strazdumuiža" viņu iesūdzēja tiesā, draudot, ka 2 eiro vietā viņai liks maksāt 5 eiro un līgums būs spēkā tikai 3 nevis 10 gadus.

SIA "Strazdumuiža" valdes loceklis šonedēļ esot apslimis un darba vietā nebija sastopams. Sazvanīts jebkāda veida iedzīvotāju šantažēšanu no savas puses noliedz. Likums ticis ievērots un mēnešiem ar iedzīvotājiem runājis, mēģinot vienoties.

"Iepriekš īres maksa bija 28 eiro, tagad kaut kas tā pie 100 eiro. Es nezinu. Es jauno īres līgumu neparakstīju," skaidro ciemata iedzīvotājs, kurš vēl nav pārliecināts par to, ko darīs tālāk. 

Savukārt ciemata iedzīvotājs Kaspars skaidro, ka būtībā ir beztiesīgs, "nevar pat dzīvokli samainīt, nu neko nevar izdarīt, jo kurš nāks uz šitādu…"

Neredzīgie un vājredzīgie pārmet, ka līdz šim ciemats bijis nolaists. Visi remonti, piemēram, logu nomaiņa, dzīvokļu labiekārtošana, paveikti pašu spēkiem. Un arī tāpēc jaunā kārtība šķiet netaisnīga.

Juriste vietējiem iedzīvotājiem palīdzēja sagatavot 26 lapas garu sūdzību Latvijas Republikas ģenerālprokuroram, kur izklāstītas visas juridiskās nepilnības un iedzīvotāju tiesību pārkāpumi. Bet saņemta Jura Stukāna atbilde, ka neko šajā sakarā darīt nevarot.

Pēc ģenerālprokurora atbildes saņemšanas Juglas neredzīgo iedzīvotāji ar juristi, kura viņiem palīdz bez maksas, plāno gatavot pieteikumu Eiropas prokuratūrai. Vienīgi viņu rocība neļauj atrast pietiekami pieredzējušu advokātu, lai visus nepieciešamos dokumentus sagatavotu.