"Mēs atrodamies katastrofālā situācijā." Kā glābt piena nozari? (4)

Krīze skar gan Lietuvu, gan Latviju

Lietuvā piensaimnieki jau regulāri šomēnes dažādos protestos brīdina, ka zemā piena iepirkuma cena novedīs tos līdz bankrotam. Latvijas un Lietuvas piena nozares ir cieši saistītas, jo lietuvieši iepērk aptuveni 40% Latvijā saražotā svaigpiena. Piemēram, Jelgavas novada kooperatīvs "Pienupīte" ar aptuveni 130 biedriem visu savu pienu sūta uz Lietuvu.

Kooperatīva valdes priekšsēdētāja Mirdza Feldmane teica: "Jūs ziniet, bija tāds moments, kad februārī man pateica: "Mirdza, 50 tonnas mēs neņemsim”.. Iedomājieties, 50 tonnas dienā... Es nezinu, ko man tagad darīt. Protams, atrada risinājumu, pienu dabūju, kur nodot. Bet saprotiet, ko tas nozīmē, ka tev var atteikt to pienu, neņemt?"

Pēc rekordaugstām cenām pērn, kas sekoja kopējām inflācijas tendencēm, tagad svaigpiena iepirkuma cena piedzīvojusi pamatīgu kritumu līdz aptuveni 2021. gada vidus līmenim.

Lauksaimniecības datu centra aplēses liecina, ka no aptuveni 50 centiem cena par kilogramu tagad nokritusies līdz vidēji 37 centiem, tomēr saimniecības stāsta, ka kritums ir vēl straujāks. Kopējo situāciju tās raksturo kā ļoti drūmu.

Imants Šalna no zemnieku saimniecības "Sidrabes" uzsvēra: "Tas jau nav tā kā gaterim – ja dēlis nes zaudējumus, apturam, nestrādājam. Bet piena lopkopībā tas nav tā izdarāms, tas nav apturams. Un tas vēl paildzinās to krīzi, jo daudzi strādā ar zaudējumiem, un vienalga turpina, cerot, ka kaut kad kaut kas uzlabosies."

Savukārt zemnieku saimniecības "Puriņi" saimnieks Guntars Kalniņš teica, ka šādā situācijā ilgi izdzīvot saimniecības nevarēs: "Pašlaik mēs atrodamies katastrofālā situācijā, jo, ja šī piena cena paliek tie 30 centi, tā kā sola, ka viņa vēl var kristies, – saimniecībām tā izdzīvošana ir vēl marta mēnesis."

Zemnieku saimniecības "Drunkas" pārvaldniece Svetlana Rudlapa stāstīja, ka būtu vajadzīgs nopietns valsts atbalsts – aptuveni 20 centi par kilogramu svaigpiena, lai saimniecību varētu uzturēt: "Lai es uzturētu visu savu saimniecību kā tādu, man tie 30, 28 centi – es nevaru. Man degvielas cenas ir nenormālas. Mēs netiekam līdzi." Asarām acīs saimniece uzsvēra, ka savas govis nelikvidēs.

Galvenais cenas krituma iemesls ir piena pārprodukcija Eiropā un pieprasījuma krišanās. Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības vadītājs Jānis Šolks stāsta, ka arī Latvijas piena pārstrādātāji šobrīd par kilogramu svaigpiena maksā nedaudz virs 30 centiem.

Vairāk atļauties nevarot: "Mēs esam pilnīgi cenas ņēmēji, un esam pilnīgi atkarīgi no situācijas, kāda ir pasaulē. Ja pasaulē ir industriālo produktu pārprodukcija, cena viņiem ir zema, mēs tur neko izdarīt nevaram," teica Šolks.

Šmits rosina naudu pārdalīt no citām nozarēm

Piena ražošana ir apgrozījuma ziņā otra lielākā lauksaimniecības nozare pēc graudu ražošanas. Vai un kā piena saimniecības glābt, otrdien spriedīs valdība. Zemkopības ministrija pagaidām ieteiks pārdalīt lielāku summu piensaimniekiem no esošajām valsts atbalsta programmām.

Vairāk naudas no budžeta varētu prasīt tad, ja krīze ievilksies, teica zemkopības ministrs Didzis Šmits (AS): "Ja mums ir pirms pāris mēnešiem augstākā [svaigpiena] cena, un aptuvenu pusgadu tāda ir, faktiski sakrīt ar Eiropas vidējo piena cenu, tad vēl nav pat mēnesis, kad mums ir šis lielais kritums. Es domāju, ka mēnesi mums jāspēj izturēt, un arī divus vai trīs.

2023. gada valsts budžetā lauksaimnieku atbalstam šobrīd ir paredzēti nepilni 59 miljoni eiro jeb par 20 miljoniem vairāk nekā pērn. Konkrēta piedāvājuma, cik no tā dot piensaimniekiem, Zemkopības ministrijai nav. Šmits norāda, ka par pārdalāmo summu būtu labi vienoties pašām nozarēm. Ja tas neizdodas, piedāvājumu rēķinās Zemkopības ministrija.

Lauksaimnieku organizāciju padomes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis gan stāsta, ka pašiem par atbalstu piena saimniecībām vienoties būtu sarežģīti, jo grūtības ir arī citiem: "Piemēram, redzam, ka segto dārzeņu platībās joprojām nav nekāda laba situācija. Ir milzīgas energoresursu cenas, un tas ietekmē nozari kopumā. [..]

Nevienam jau neiet viegli. Vajadzētu ministrijai nākt ar precīziem aprēķiniem, kurās nozarēs tad ir vissliktākā situācija, un kurai par labu no kuras tad var pārdalīt kaut kādus līdzekļus."

Piena ražotāji vaino veikalus

Kooperatīva "Pienupīte" pārstāve Mirdza Feldmane uzskata – jebkurā gadījumā lielāka subsīdija būšot tikai ielāps uz brīdi. Viņasprāt, galvenie vainīgie ir veikali, kas liekot pārāk lielu uzcenojumu: "Visa vaina, es uzskatu – tirdzniecība ir izdarījusi to, kur mēs šodien esam. Produkciju nepirka dārgo, palikās noliktavās."

Zemkopības ministrija ziņojumā valdībai norāda, ka janvārī svaigpiena vidējā cena samazinājās par vairāk nekā 10%, taču vidējā piena cena veikalos tāpat mazliet pieauga un sasniedza eiro un 30 centus.

Tirgotājus par lielu uzcenojumu regulāri kritizējusi arī pārstrādātāju biedrība, minot, ka uzcenojums ir vairāki desmiti procentu. Konkrētas statistikas gan nav, jo tas ir komercnoslēpums.

Pēdējā laikā cenas veikalos gan ir samazinājušās un biedrības vadītājs Jānis Šolks stāsta, ka sadarbība ar atsevišķiem tirgotājiem uzlabojas. Kā lielu problēmu viņš gan min importa produktu īpatsvaru plauktos: "Kāpēc Latvija ir gatava, piemēram, dzeramo pienu iepirkt vairāk nekā 50% no kopējā apjoma Lietuvā un Igaunijā? Ir ļoti grūti atbildēt."

"Maxima Latvija" pārstāve Laura Bagātā stāsta, ka šajā ziņā liela nozīme ir zemākai cenai: "Tas, ka ir arī importa piens – mēs reaģējam arī uz pieprasījumu no klienta puses, un šī cena ir ļoti būtiska."

Viņa arī uzsver, ka "Maxima Latvija" palīdzot Latvijas piena nozarei un tagad pašmāju produktu īpatsvars ir pieaudzis. Arī lētākais plēves iepakojumā nopērkamais piens ir Latvijā ražots. Savukārt vairāku desmitu procentu uzcenojumu "Maxima" pārstāve noliedz un saka, ka paiet laiks, līdz svaigpiena cenas kritums atspoguļojas plauktos: "Ir apakšā tomēr sadarbība ar piegādātājiem. Gluži vienā dienā mēs nevaram cenas izmainīt, tur ir jāsēžas un jārunā, līdz ar to tas prasa nedaudz laiku. Bet tāpat mēs, protams, mēģinām reaģēt ātri."

Līdzīgi atbild arī "Rimi" tīkla pārstāve Inga Bite – lētāki produkti plauktā kļūst tad, kad cenas samazina piegādātāji. Viņa stāsta, ka "Rimi" plauktos piena produktiem pakāpeniski cenas samazinoties kopš janvāra.

Ikdienas produktiem uzcenojums esot pavisam neliels: "Kefīrs, piens, biezpiens, kas ir katram pircējam teju katru dienu groziņā, šeit šis uzcenojums ir ļoti minimāls. Ir, protams, arī produktu grupas, tā saucamie premium produkti, kas ir, piemēram, ārvalstu sieri, ko Latvijas ražotāji nevar piedāvāt, tur šis uzcenojums var būt vairāki desmiti procentu."

Ministrija vēlas ierobežot lielveikalus

Zemkopības ministrs gan sliecas piekrist uzskatam, ka tirgotāju daļa cenā ir pārāk liela. Tāpēc cerībā vairot konkurenci pārtikas tirdzniecībā Šmits rosinājis ierobežot lielveikalu darba laiku, tādā veidā dodot priekšrocību mazajiem veikaliem.

Tagad ministrija pēta citu valstu pieredzi, lai pēc tam sagatavotu vajadzīgās izmaiņas likumos. Nedēļas sākumā Šmits ideju prezentēja koalīcijas partneriem: "Negatīvas reakcijas neredzēju. Es nevarētu teikt, ka redzēju uzreiz ļoti daudz pozitīvas, bet neitrāli pozitīvas, teiksim tā."

"Maximai" pozīcijas par lielveikalu ierobežošanu vēl neesot, jo trūkst vairāk informācijas, savukārt "Rimi" gan pauž vairākus iebildumus, piemēram, radīšoties neērtības pircējiem. Tikmēr "Pienupītes" vadītāja Mirdza Feldmane soli atbalsta: "Tas ir sava veida mehānisms, kā varbūt tirgotājus pielikt pie kārtības."

Meklēs ilgtermiņa risinājumus

Zemkopības ministrija piedāvās arī citus pasākumus, lai situāciju piena nozarē uzlabotu garākā termiņā. Šmits norāda, ka valsts varētu uzdot piensaimniekiem slēgt ilgtermiņa līgumus ar indeksāciju par piena piegādi, kas ļautu izvairīties no svārstībām biržā: "Skaidrs, ka katrs grib nopelnīt maksimāli, kad cena ir augsta, bet tad, kad cena krīt, ar to ir jārēķinās, un tad nav īsti, manuprāt, korekti uzreiz pirmajā mēnesī skriet pēc papildu naudas," teica ministrs.

Vēl plānots izstrādāt jaunu svaigpiena cenas aprēķināšanas metodiku, kas ņemtu vērā ne tikai piena svaru, bet arī citus rādītājus, kam ir būtiska nozīme pārstrādē – olbaltumvielu un tauku daudzumu.

Gan Feldmane, gan Latvijas Piensaimnieku centrālā savienības vadītājs Šolks šādu soli atbalsta. Tikmēr par ilgtermiņa līgumiem attieksme ir piesardzīga, jo viss atkarīgs no nosacījumiem.

Kooperatīva "Pienupīte" saimniecības šonedēļ vienojušās, ka gadījumā, ja risinājuma problēmām nozarē nebūs, tiks rīkoti plaši protesti, iesaistot arī citas saimniecības. Lai pievērstu iedzīvotāju uzmanību, kooperatīvs plāno iedzīvotājiem par brīvu dalīt pienu.