Politologs: Baltijas valstīm Krievija vienmēr paliks eksistenciāls drauds

Viņš uzsvēra, ka tad, kad NATO dalībvalstis iesaistījās, veicot militāras piegādes Ukrainai, Krievija savā karadarbībā sāka izmantot savu vēsturiski visšausmīgāko ieroci.

Daukšts atgādināja vēstures epizodi, kad Ziemeļu kara laikā Pēteris I pie Narvas jautāja grāfam Borisam Šeremetjevam, vai Krievija ieņems Narvu. Grāfs atbildēja apstiprinoši, norādot, ka Krievijai "cilvēciņu pietiks".

Pēc tam Krievija arvien ir karojusi pār līķu kaudzēm. Arī 1944.gadā PSRS maršals Georgijs Žukovs teicis, ka Krievijai nav jāžēlo karavīri, jo "bābas" piedzemdēs jaunus.

"Ukraina panāk frontes līnijā panākumus ar tehniskā bruņojuma pārākumu, bet Krievija atbild ar nežēlīgu noziedznieku dzīvās masas vešanu nāvē. Arī Baltijai, ņemot vērā visus šos apstākļus, vienmēr jāņem vērā, ka Krievijā gadsimtiem ir izstrādātā taktika par dzīvā spēka izmantošanu," sacīja politologs.

Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks Mārcis Balodis norādīja, ka Krievijas karš Ukrainā parāda, ka par savu drošību katrai valstij ir jārūpējas pašai. Sabiedrotie ir jāizmanto, cik vien tas ir iespējams, taču galu galā ir jābūt gataviem aizstāvēt savu valsti, stratēģisko infrastruktūru un kritiskās sistēmas.

"Tāpat tas ir jautājums par mūsu civilās aizsardzības spējām, resursu krājumiem un pieejamību, iedzīvotāju evakuāciju un plānu, ko sabiedrībai darīt krīzes situācijā. Tas ir jautājums par sabiedrības integrāciju, vērtību kopīgošanu. Sabiedrības saliedētībai krīzes situācijās var būt izšķiroša nozīme. Ja visa sabiedrība ir vienisprātis un gatava aizstāvēt valsti, agresoram ir ārkārtīgi sarežģīti sasniegt savu mērķi, nekā ir tad, ja sabiedrībā pastāv gana spēcīgi strāvojumi, ka labāk necīnīties un padoties," sacīja Balodis.

Savukārt plašākā kontekstā, Eiropas Savienības un Eiropas līmenī, pēc pētnieka domām, jānostiprinās sapratnei, ka ar Krieviju nevar vienkārši sarunāties. Arī Eiropā kopumā jārūpējas pašai par savu drošību, jo arī ASV kā mūsu stratēģiskā sabiedrotā resursi nav bezgalīgi un neizsmeļami, uzsvēra pētnieks.

LETA jau rakstīja, ka pagājušā gada 24.februāra agrā rītā Krievijas prezidents deva rīkojumu sākt iebrukumu Ukrainā. Rietumvalstis Krievijai par šādu rīcību noteikušas plašas sankcijas.