Lielākā daļa Krievijas vadības par iebrukumu Ukrainā uzzināja tikai no diktatora Vladimira Putina televīzijas uzrunas. Pat Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs bija informēts tikai dažas stundas pirms iebrukuma sākuma. Elites vairākums ir pret karu, taču neredz iespēju mainīt situāciju, vēsta britu laikraksta "The Financial Times", atsaucoties uz Kremlim tuviem avotiem.
Laikraksts sniedza padziļinātu pārskatu par noskaņojumu Krievijas elitē, tostarp Putina tuvo cilvēku lokā. Saskaņā ar rakstu, kas balstījās uz Krievijas avotiem, lielākā daļa Krievijas politiskās elites nebija informēta par Putina nodomu iebrukt Ukrainā.
Piemēram, Lavrovs par iebrukumu uzzināja tikai dažas stundas pirms tā sākuma pa telefonu plkst. 1 naktī.
Lielākā daļa Kremļa vadības par iebrukumu uzzināja tikai tad, kad TV ekrānos parādījās Putina paziņojums par "militārās specoperācijas" sākumu.
Kā vēsta "Financial Times" avoti, iebrukuma dienā vairāki Krievijas oligarhi Kremlī bija diezgan pesimistiskā noskaņojumā, jo zināja, ka Rietumu sankcijas sagraus viņu personīgās biznesa impērijas.
Viens no oligarhiem pavisam nejauši pajautāja Lavrovam par to, kāpēc Putins izlēma par labu karam. Lavrovs neatbildēja un paskaidroja klātesošajiem, ka karu plānojis tikai ļoti šaurs cilvēku loks, kurā viņš neesot bijis.
Pēc Lavrova teiktā, Putinam, plānojot karu, bija tikai trīs padomdevēji: Ivans Bargais, Pēteris I un Katrīna Lielā.
Putins vēlas turpināt karu par spīti zaudējumiem
Kremļa saimnieks arvien vairāk ir apņēmības pilns turpināt karu pret Ukrainu, ziņo avoti. Tas notiek pat par spīti tam, ka kara cena Krievijai tikai pieaug. Saskaņā ar Rietumu izlūkdienestu aplēsēm Krievija Ukrainā ir zaudējusi vairāk nekā 200 000 karavīru.