Krievijas pretvīrusa programmu "Kaspersky Lab" Latvijā lieto vairāk iedzīvotāju nekā pirms gada

Aptaujā secināts, ka 11% Latvijas iedzīvotāju izmanto darba datoru personiskām vajadzībām. Salīdzinot ar citām iedzīvotāju grupām, 25 līdz 34 gadus veci respondenti visvairāk (15%) norāda, ka viņiem mājās nav personīgo datoru. Tas ļauj pieņemt, ka jaunieši nevairās lietot darba vietu nodrošinātos datorus personiskām vajadzībām.

"ESET Latvija" IT inženieris Egils Rupenheits skaidro, ka arvien mazāk cilvēku iegādājas datorus personīgai lietošanai, tomēr jāapzinās iespējamos kiberdrošības riskus, piemēram, ja darba dators tiek pieslēgts mājas Wi-Fi tīklam, kur citas ierīces nav aizsargātas, var rasties uzlaušanas risks. Tāpat, ja darba dators tiek dots bērniem, var rasties risks, ka tiek lejupielādētas apšaubāmas izcelsmes spēles vai apmeklētas neuzticamas mājaslapas, līdz ar to ierīcē var nonākt vīrusi.

Rupenheits norāda, ka, dodot darbiniekam uzņēmuma datoru, ko var iznest ārpus darba vietas, jāatceras, ka datora drošību var nodrošināt jebkurā laikā un vietā, taču par to ir jādomā proaktīvi un jāievieš drošības risinājumi, kas strādās uz individuālās iekārtas un apdraudējuma gadījumā par to paziņos atbildīgajai personai.

"Datoros esošo informāciju ir arī jāšifrē, lai datora pazaudēšanas gadījumā nebūtu iespējams piekļūt konfidenciālai informācijai, kā arī jāizmanto datu noplūdes novēršanas risinājumi un tā lietotājam nedrīkst piešķirt administrēšanas tiesības," pauž Rupenheits.

Aptaujas dati liecina, ka 33% iedzīvotāji var nosaukt kāda pretvīrusa programma tiek lietota darba datorā, savukārt 47% respondentu uz šo jautājumu nevar atbildēt. Labāka situācija ir tad, ja tiek jautāts par personīgo datoru - 59% respondentu var nosaukt pretvīrusa programmu, kuru lieto mājas datorā.

Liela daļa jeb 15% iedzīvotāju personīgajā datorā joprojām nelieto pretvīrusa programmu vai lieto bezmaksas pretvīrusa programmu (23%). Līdzīga situācija ir ar viedtelefoniem - 21% aptaujāto nelieto pretvīrusa programmu viedierīcē, savukārt 32% nemāk atbildēt, vai to dara.

Rupenheits skaidro, ka aptaujas rezultāti parāda, ka iedzīvotājiem trūkst zināšanu par kiberdrošību, tai skaitā par viedtelefonu drošību.

Viedtelefonu drošībai jāvelta tāda pati uzmanība kā datoru drošībai, jo viedtelefonā iedzīvotāji, piemēram, veic gan privātos maksājumus un uzglabā svarīgu privāto informāciju, gan bieži vien to lieto darba vajadzībām.

"NielsenIQ" aptauja arī atklāj, ka pēc kara sākuma Ukrainā aptaujāto vidū Krievijas "Kaspersky Lab" pretvīrusa programma tiek lietota vēl vairāk. Pēdējos gados šī programma ir bijusi nemainīgi populārākā Latvijā - saskaņā ar "NielsenIQ" 2020. gadā to lietoja 14%, 2021. gadā - 18%, 2022. gadā lietotāju skaits pieauga līdz 19%.

Rupenheits norāda, ka Latvijā daudzi boikotē biznesus, kas darbojas Krievijā, bet lietotāju skaits Krievijas programmatūrai Latvijā tikai turpina palielināties.

Jau 2018. gadā Latvijas Drošības policija izplatīja aicinājumu uzmanīties no Krievijā radītām pretvīrusa programmām - valsts iestādēm tādas nelietot, savukārt privātpersonām ieteica aizdomāties par iespējamiem riskiem.

"Šogad arī Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Sandra Kalniete publiski atgādināja, ka nedrīkst pieļaut augsta riska valstu ražotāju, piemēram, "Kaspersky" produktu izmantošanu vitāli svarīgās un jutīgās nozarēs, kurās var tikt apdraudēta datu konfidencialitāte," pauž Rupenheits.

Kiberdrošības eksperts, skaidrojot aptaujas rezultātus, piebilst, ka drošības programmatūras nozīmi, darbību un priekšrocības var būt grūtāk apjaust. Uzskatāmi piemēri ir banku un maksājumu aizsardzība, ugunsmūris nesankcionētas piekļuves novēršanai, paroļu pārvaldnieks, savukārt, lietojot interneta pārlūku, tiek identificētas reklāmprogrammatūras un citi vīrusi, brīdinot par nedrošām vietnēm, personīgo datu izkrāpšanu un citiem riskiem.

Rupenheits uzsver ka, izvēloties pretvīrusa programmatūru, ir jāpievērš uzmanība vairākiem faktoriem - cik ilgi pretvīrusa programmatūra ir tirgū, cik ērti to ir lietot, vai būs pieejams atbalsts, ja radīsies jautājumi vai problēmas, un kas ir tās izcelsmes valsts.

Latvijas iedzīvotāju aptauja veikta sadarbībā ar "NielsenIQ" 2022. gada oktobrī, aptaujājot 1600 respondentus.