"Kad es vēl biju Saeimā, kad mums bija jāpieņem likums par EP vēlēšanām, es biju to deputātu vidū, mēs jau gandrīz sasniedzām mērķi, lai tos cilvēkus, kuri bijuši interfrontē vēl pēc 1990. gada un pēc tam arī komunistiskajā partijā, lai tiem neļautu startēt EP vēlēšanās.
Diemžēl toreizējais premjers Repše un arī viņa domubiedri pārbalsoja ar nelielu balsu pārsvaru to.
Es atceros, kā Repše teica, ka Ždanoka sūdzēs valsti Eiropas Tiesā un tad valsts dabūs maksāt par to. Viņa arī iesūdzēja valsti par to, ka viņai neļāva Saeimā startēt, un viņa zaudēja. Jo Eiropas Tiesa uzskatīja, ka šāda likuma norma ir samērīga pret tiem cilvēkiem, kas iestājas pret valsts neatkarību un aktīvi aicina iestāties pret to," atminas Vaidere.
Deputāte arī pauž bažas: "Tas, protams, ir dziļi paradoksāli, ka šāds cilvēks var, piemēram, izmantot Eiropas nodokļu maksātāju naudu, lai izpildītu savu saimnieku dotos uzdevumus. Un saimnieki atrodas Kremlī, bez šaubām."
Kā ziņots, 2022. gada decembrī Eiropas Parlaments atzina Krieviju par terorisma atbalstītāju. Aptuveni simts deputātu, kas balsoja pret vai atturējās, sevi iezīmējuši kā kara noziedznieka Vladimira Putina režīma aģentus Eiropā. To starpā ir Latvijas pārstāve Tatjana Ždanoka.
Savukārt šā gada 14. februārī, kad Valsts prezidents Egils Levits uzrunāja Eiropas Parlamenta deputātus, pēc prezidenta uzrunas teju visi eiroparlamentārieši aplaudēja, pieceļoties kājās, izņemot Tatjanu Ždanoku, kura līdzīgi rīkojās arī pēc Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska uzrunas.