Autobusu kartelis ⟩ ATD piedāvājusi iesaistītajiem pasažieru pārvadātājiem lauzt līgumus uz savstarpējās vienošanās pamata

Vienlaikus ATD ir gatava lauzt līgumus ar šiem pārvadātājiem gadījumā, ja KP lēmums kļūst galīgs un nepārsūdzams pēc tiesas lēmuma.

Līgumu laušana ar pārvadātājiem uz savstarpējas vienošanās pamata varētu būt iespējama, ja tam ir pārvadātāju piekrišana, turklāt katrā no lotēm piekrišana nepieciešama no tā pārvadātāja vai pārvadātāju apvienības, kuri veic pārvadājumus šajā lotē, teica Godiņš.

Tāpat līgumu laušana uz savstarpējas vienošanās pamata būs iespējama brīdī, kad iestāsies pakalpojuma nepārtrauktība. ATD ir vērsusies pie Latvijas pārvadātājiem ar aptauju, lai saprastu pārvadātāju rīcībā esošos resursus un iespējas veikt pārvadājumus brīdī, kad tiek lauzti līgumi ar KP lēmumā minētajiem pārvadātājiem.

Godiņš sacīja, ka ATD ir vērsusies arī pie Igaunijas un Lietuvas pārvadātājiem, lai noskaidrotu viņu interesi un iespējas veikt pārvadājumus Latvijā. Patlaban no nepieciešamajiem 450 autobusiem pārējie Latvijas pārvadātāji var piedāvāt 39% jeb 176 autobusus, savukārt no nepieciešamā šoferu skaita pārvadātāji var piedāvāt 13% jeb 83 autobusu vadītājiem.

Atbilstoši noslēgtajiem līgumiem gadā tiek izpildīti pakalpojumi 31,75 miljonu kilometru apmērā, kas tiek nodrošināti ar vismaz 450 autobusiem. Pakalpojuma nodrošināšanai tiek iesaistīts vismaz 661 autobusu vadītājs.

Vienlaikus Godiņš pauda cerību, ka gadījumā, ja tiek lauzti līgumi ar trim pārvadātājiem, to šoferi varētu pāriet pie citiem pārvadātājiem.

ATD Juridiskās daļas vadītāja Vizma Bahareva sacīja, ka direkcija ir gatava celt prasību pret KP lēmumā minētajiem uzņēmumiem par zaudējumu kompensāciju 10% apmērā no iepirkuma līguma ietvaros noteiktās pakalpojuma cenas, kas veido aptuveni trīs miljonus eiro par katru līguma darbības gadu.

Bahireva norādīja, ka zaudējumu piedziņa tiks sākta brīdī tiklīdz KP lēmums kļūst nepārsūdzams. Vienlaikus ATD arī strādā pie normatīvu grozījumiem, lai nākotnē varētu izvairīties no šādiem gadījumiem.

Godiņš piebilda, ka zaudējumi tiks piedzīti no līguma pirmās darbības dienas neatkarīgi no brīža, kad tas tiek lauzts. Tādējādi, pārtraucot līgumus uz savstarpējās vienošanās pamata, uzņēmumi varētu saņemt mazāku rēķinu par zaudējumu piedziņu nekā gadījumā, kad tas notiek pēc tiesas lēmuma, kas varētu būt pēc gada, diviem vai trim.

Neraugoties uz jebkuru pieņemto lēmumu, ATD primāri ir jānodrošina pasažieru pārvadājumu nepārtrauktība visā reģionālo autobusu maršrutu tīklā Latvijā. Patlaban KP lēmumā minētie uzņēmumi nodrošina pasažieru pārvadājumus septiņās maršruta tīkla daļās. Līdz ar to līgumu laušanas gadījumā ir jārīko atklāts iepirkums pakalpojuma nodrošināšanai, kas aizņem laiku, pauda direkcijā.

Godiņš uzsvēra, ka ATD nosoda jebkādas uzņēmumu darbības, kas vērstas uz normatīvu pārkāpšanu. Iepirkums reģionālo autobusu pārvadājumu nodrošināšanai Latvijā tika veidots tā, lai veicinātu taisnīgu konkurenci sabiedriskā transporta nozarē.

Godiņš uzsvēra, ka KP pieņemtais lēmums ir skaidrs signāls nozares dalībniekiem, ka jebkāda manevrēšana un mēģinājumi pārkāpt normatīvus ir bargi sodāma rīcība, kas noved ne tikai pie bargiem finansiāliem sodiem, bet arī pie reputācijas zaudēšanas un iespējas piedalīties turpmākajos konkursos.

Godiņš skaidroja, ka uz trim KP lēmumā minētajiem uzņēmumiem jau patlaban attieksies ierobežojumi piedalīties jaunos ATD iepirkumos - pieteikties šie uzņēmumi varēs, bet ATD iepirkumu komisija tos izslēgs no piedāvājumu vērtēšanas.

Tāpat Godiņš informēja, ka KP pieņemtais lēmums nemaina ATD pieņemtos lēmumus par reģionālo autobusu pārvadājumu nodrošināšanas iepirkuma konkursa rezultātiem attiecībā uz nupat kā noslēgušos iepirkumu par piecās maršruta tīkla daļās, jo neviens no KP lēmumā minētajiem uzņēmumiem šajā iepirkumā nav atzīts par tādu, kuram būtu piešķiramas iepirkuma līguma slēgšanas tiesības.

Jau vēstīts, ka KP par aizliegtu vienošanos reģionālās nozīmes pasažieru pārvadājumos piemērojusi naudas sodu kopumā 1,975 miljonu eiro apmērā trim reģionālajiem pasažieru pārvadātājiem - AS "Liepājas autobusu parks" (LAP), AS "Nordeka" un SIA "Latvijas sabiedriskais autobuss". Tostarp LAP piemērota soda nauda 862 700 eiro apmērā, "Nordeka" - 637 600 eiro apmērā, bet "Latvijas sabiedriskajam autobusam" - 474 600 eiro apmērā.

Soda nauda kompānijām piemērota par vienošanos ATD organizētajos iepirkumos par sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu ar autobusiem reģionālās nozīmes maršrutos uz desmit gadiem.

KP secinājusi, ka LAP, "Nordeka" un "Latvijas sabiedriskais autobuss", lai iepirkumā iegūtu pakalpojuma sniegšanas tiesības maršrutos maksimāli pietuvināti noteiktajai robežai - 15 miljoni kilometru gadā, - savstarpēji apmainījās ar komerciāli sensitīvu informāciju ne tikai par lotu sadali, bet arī par dalības nosacījumiem iepirkumos, vienojoties, piemēram, par piedalīšanos vai nepiedalīšanos konkrētajā lotē, kā arī par piedalīšanās formu iepirkumos - individuāli vai veidojot apvienības.

Tāpat ziņots, ka visi trīs uzņēmumi šo KP lēmumu ir pārsūdzējuši tiesā.

LAP apgrozījums 2021.gadā bija 15,406 miljoni eiro, kas ir par 41% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa pieauga vairākkārt, sasniedzot 3,603 miljonus eiro.

Pēc KP 2022.gada 29.marta lēmumā par Konkurences likuma pārkāpuma konstatēšanu LAP darbībās, uzņēmuma mazākuma akcionārs (34,85%) ir Liepājas pašvaldība, bet 59,83% akciju pieder SIA "LAP1R", kas, pēc "Firmas.lv" datiem, pastarpināti pieder Andra Šķēles (67%) un Aināra Šlesera (LPV) (33%) ģimenēm.

Vienlaikus "Nordeka" apgrozījums 2021.gadā bija 9,9 miljoni eiro, kas ir par 21,8% mazāk nekā gadu iepriekš, un tā strādāja ar 220 000 eiro zaudējumiem pretēji peļņai gadu iepriekš. "Nordeka" reģistrēta 1991.gadā, un tās pamatkapitāls ir 2,669 miljoni eiro. Uzņēmuma patiesais labuma guvējs ir Juris Savickis.

Savukārt "Latvijas sabiedriskais autobuss" 2021.gadā strādāja ar 8,474 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir gandrīz 4,4 reizes vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa pieauga 2,7 reizes - līdz 49 767 eiro. Uzņēmums reģistrēts 1996.gadā, un tā pamatkapitāls ir 445 797 eiro. "Latvijas sabiedriskais autobuss" pieder SIA "B-Bus", kas savukārt pieder Īrijā reģistrētam uzņēmumam "PTC Consulting". Kompānijas patiesais labuma guvējs ir Vitālijs Komars.