"Viņš rīkojās kā riktīgs ķēms." Žurnāliste Inga Spriņge par bērnībā piedzīvoto vardarbību

"Jo vecāka es palieku, jo vairāk es izprotu savu bērnību un esmu mazāk nosodoša un kritiska pret saviem vecākiem," atzīst Inga Spriņģe. "Mums ģimenē bija vardarbība. Tētim bija problēmas ar alkoholu, un tad, kad viņam bija pārāk daudz stresa un alkohola, tas arī izpaudās fiziski. Visvairāk cieta mana mamma un mans brālis. Es arī, bet es vairāk dzīvoju bailēs, nekā fiziski... tiku sista."

Inga Spriņģe stāsta, ka vecāki bija arī ļoti uzņēmīgi un strādīgi, tāpat likuši strādāt arī bērniem. Desmit gadus tika celta ģimenes sapņu māja, un nauda tika pelnīta, audzējot un pārdodot kartupeļus, kāpostus, puķes, mežā lasot ogas un pēc tam pārdodot.

"Mums ar brāli bija riktīgi daudz jāstrādā. Es nenormāli to ienīdu, man riebās, ka nevarēju ar bērniem iet spēlēties pagalmā vai iet peldēties. Mamma saka – mēs to varējām, bet man palikusi sajūta, ka mēs visu laiku strādājām, jo visu laiku vajag naudu, jo vajag būvēt to māju."

Vecāki bija ļoti uzņēmīgi, bet bija arī tā otra puse, saka Inga. Un piebilst: tagad, 40 gadu vecumā, viņa daudz ko redz savādāk. "Es nesaku, ka es to attaisnoju, kaut kādā mērā piedodu vai izliekos, ka tas nav bijis attiecībā uz manu tēti. Bet es mēģinu izprast, esmu kaut kādā veidā ar to sadzīvojusi."

Un kas vēl ir ļoti būtiski, uzsver Inga Spriņģe – tēvs tiešām ir ļoti centies mainīties. "Viņš rīkojās kā riktīgs ķēms, un es nekad nevarēšu aizmirst, ko viņš ir izdarījis, bet tajā pašā laikā es viņu ļoti mīlu, viņš man ir ļoti svarīgs."