Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā par tās brīvību cīnās ne vien ukraiņu karavīri, bet arī brīvprātīgie no citām pasaules valstīm, kuri papildinājuši aizstāvju rindas. Frontē sastopami arī latvieši, kuri turp devušies dažādu iemeslu dēļ. Latvietis ar iesauku Halks pusgadu nenogurstoši frontē cīnās par Ukrainas uzvaru, savukārt Ukrainā karojošajiem karavīriem palīdzību sniedz latviešu kaujas mediķis ar iesauku Dnipro spoks.

"Man bija pārinieks no Polijas, ar ko no paša sākuma darbojāmies kopā. Viņš bija ļoti patīkams cilvēks, bija teātra aktieris. Bet viņš sešus metrus no manis gāja bojā. Viņam norāva galvu ar šķembu. Pie intensīvas karadarbības cilvēku modrība tiek iemidzināta.

Tas bija psiholoģiski ļoti smagi… Biju gatavs visu nosviest nost, nomest ieroci... Realitātē nekur nevar aizbēgt. Nevar iekāpt vilcienā un aizbraukt. Ir jātiek tam pāri un jāiet uz priekšu. Viss ir forši līdz brīdim, kad tavi biedri tiek ievainoti vai krīt. Tas ir ļoti, ļoti smagi," atminas Halks.