Pieci spilgtākie meli no nesenās Putina uzrunas (28)

2021. gada 2. novembrī medijs "Ukrainska Pravda" informēja: "Saskaņā ar Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes datiem, 2021. gada novembra sākumā pie mūsu robežas un Krievijas Federācijas īslaicīgi okupētajās teritorijās koncentrējās karaspēka grupējums, kura kopējais skaits bija aptuveni 90 000 cilvēku."

2022. gada 24. janvārī BBC Krievijas dienests ziņoja: "Spriedze uz Krievijas-Ukrainas robežas nav mazinājusies - tur koncentrēti desmitiem tūkstošu karavīru un ievērojams daudzums militārās tehnikas. ASV, Austrālija un Lielbritānija jau ir apsvērušas iespēju atsaukt savus diplomātus no Kijivas, bet sarunas starp Maskavu un Vašingtonu, tostarp par Ukrainu, vēl nav devušas konkrētus rezultātus."

21. janvārī ziņu aģentūra "Reuters" publicēja jaunu videoierakstu, kurā redzama Krievijas karaspēka izvietošana pie Ukrainas robežas.

"Vilcienu nosūtīšana ar militāro tehniku uz rietumiem notiek laikā, kad ir paziņots par jaunām Krievijas un Baltkrievijas mācībām "Union Resolve 2022". Par mācībām 17. janvārī paziņoja Baltkrievijas diktators Aleksandrs Lukašenko. Par to, ka Krievija turpina pārvietot karaspēku no Sibīrijas un Tālajiem Austrumiem uz robežām ar Ukrainu, kā arī uz Baltkrieviju, jau iepriekš ziņoja "Conflict Intelligence Team" eksperti kopīgā izmeklēšanā ar "Radio Svoboda"."

Lielākie ASV plašsaziņas līdzekļi jau 2021. gada oktobra beigās sāka ziņot, ka Krievija varētu gatavoties uzbrukumam Ukrainai, taču tobrīd Kijivas varasiestādes nekādus neparastus manevrus pie tās robežām nereģistrēja. Tomēr gada nogalē tehnikas ešeloni sāka virzīties uz rietumiem - vispirms pierobežas reģionos tika noformēti līdz pat 100 000 karavīru, un ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens vizītes laikā Kijivā paziņoja, ka Krievijas karaspēka skaits drīz varētu tikt dubultots.

Ukrainas Bruņoto spēku ofensīvas operācijas sagatavošana pret Donbasa separātistiem uz šāda fona ir acīmredzams absurds, raksta "Insider".

Par nacistu nākšanas pie varas apstākļiem Vācijā

"Atgādinu, ka 1930. gados Rietumi faktiski pavēra ceļu nacistiem pārņemt varu Vācijā," apgalvoja Putins.

"Insider" raksta, ka

šis Kremļa saimnieka apgalvojums ir ārkārtīgi dīvains: Rietumu lielvalstīm nebija būtiskas ietekmes uz Veimāras Republikas politiku. Nacistu partija nekad nav guvusi to atbalstu, un tā nevarēja uz to paļauties, ņemot vērā tās revanšistisko ārpolitikas perspektīvu.

NSDAP nāca pie varas ar aizkulišu intrigu palīdzību: kad izrādījās neiespējami izveidot vairākuma valdību komunistu nostājas dēļ, kuri nevēlējās stāties koalīcijā ar sociāldemokrātiem, prezidents fon Hindenburgs par kancleru iecēla Hitleru, Reihstāga lielākās frakcijas vadītāju.

Sākumā nacisti kontrolēja tikai Iekšlietu ministriju, turklāt Hermanis Gērings kļuva par ministru bez portfeļa. Bijušais kanclers Francs fon Pāpens kļuva par vicekancleru, sagaidot, ka Hitlera pieredzes trūkuma dēļ viņš pats faktiski vadīs valdību.

Ja Rietumu lielvalstīm arī bija sava loma nacistu nākšanā pie varas, tad tā bija netieša: Versaļas līguma, ar kuru noslēdzās Pirmais pasaules karš, bargie noteikumi izraisīja Vācijā revanšistisku noskaņojumu, ko vēl pastiprināja ASV investoru aiziešana no Vācijas Lielās depresijas laikā. Tomēr vēl nozīmīgāka bija Padomju Savienības loma, kas neļāva no tās atkarīgajiem Vācijas komunistiem izveidot koalīciju ar sociāldemokrātiem, skaidro "Insider".

Par Rietumu ekonomisko sankciju politikas neveiksmēm

"Rietumi pret mums ir izvietojuši ne tikai militāro, informatīvo, bet arī ekonomisko fronti. Taču tā neko nav sasniegusi un neko nesasniegs. Turklāt sankciju iniciatori paši sevi soda: viņi paši savās valstīs ir izprovocējuši cenu kāpumu, darba vietu zaudēšanu, uzņēmumu slēgšanu un enerģētikas krīzi, un viņi saviem iedzīvotājiem stāsta - mēs to dzirdam -, ka pie visa vainīgi krievi," otrdien stāstīja Putins.

Darbavietu zaudēšana un uzņēmumu slēgšana Rietumos nav novērojama. ES bezdarba līmenis 2022. gada februāra sākumā bija 6,4 %, līdz rudenim tas samazinājās līdz 6 % un tagad ir 6,1 %. Kara un sankciju ietekme acīmredzami nav jūtama.

Rūpnieciskā ražošana ES piedzīvoja lejupslīdi 2019. gadā, nākamajā gadā pandēmijas dēļ kritums pastiprinājās, no 2021. gada vidus ražošana strauji pieauga, bet pēc tam izaugsme sāka palēnināties. Kopējā tendence turpinās augšupejoša.

Lielākajā daļā ES valstu inflācija saglabājās ārkārtīgi zema līdz 2021. gada sākumam, pēc tam - vēl pirms kara un sankcijām - sāka strauji pieaugt un 2022. gada beigās sāka samazināties. Šo kritumu var izsekot visdažādākajām valstīm.

Enerģētikas krīze, ko izraisīja Krievijas lēmums par 80 % samazināt gāzes piegādes Eiropai, ir gandrīz pārvarēta. Ir uzkrātas ievērojamas gāzes rezerves. Problēmu ir palīdzējusi atrisināt arī siltā ziema Eiropā, vēsta "Insider".

Par dolāra izspiešanu no starptautisko maksājumu sistēmas

"Mēs turpināsim strādāt kopā ar mūsu sabiedrotajiem, lai izveidotu ilgtspējīgu, drošu starptautisko norēķinu sistēmu, kas būtu neatkarīga gan no dolāra, gan no citām Rietumu rezerves valūtām, kuras neizbēgami zaudēs savu universālo raksturu Rietumu elites, Rietumu valdnieku politikas apstākļos. Viņi visu dara ar savām rokām. Mēs neesam tie, kas samazina dolāra vai citu tā saukto universālo valūtu izmantošanu - viņi visu dara ar savām rokām," stāsta Putins.

Saskaņā ar SWIFT starptautiskās sistēmas datiem ASV dolāra īpatsvars starptautiskajos norēķinos 2022. gadā ir palielinājies par 1,38 procentu punktiem, bet pēdējo divu gadu laikā - par 3,16 procentu punktiem, sasniedzot 41,89 %. Aiz dolāra seko citu Krievijai "nedraudzīgu" valstu valūtas - eiro, Lielbritānijas sterliņu mārciņa un Japānas jena. "Draudzīgā" Ķīnas juaņa ir piektajā vietā. Tās īpatsvars gada laikā samazinājās no 3.2% līdz 1.91%.