Latvijas sabiedrība kļūst atvērtāka pret LGBTQ, Eiropā kopienai nāvējošākais gads pēdējo desmit gadu laikā

Lai gan Latvijā pakāpeniski kopējā attieksme pret LGBTQ cilvēkiem uzlabojas, ziņojumā konstatēts, ka Eiropā kopumā pēdējais gads bijis asiņainākais pēdējo 10 gadu laikā teroraktu un naida noziegumu ziņā pret LGBTQ kopienas pārstāvjiem. Tas saistāms ar pieaugošu populistisku retoriku politiķu vidū, radikālisma un dezinformācijas izplatību.

Ziņojumā konstatēts, ka līdz vēl nebijušam līmenim ir palielinājies vardarbīgu naidā balstītu uzbrukumu skaits pret LGBTQ cilvēkiem, tostarp divi terora akti pie LGBTQ bāriem Oslo (Norvēģijā) un Bratislavā (Slovākijā), kuros kopā tika noslepkavoti četri cilvēki un vēl 22 ievainoti.

Tiek ziņots par pieaugošu slepkavību un LGBTQ cilvēku pašnāvību skaitu visā Eiropā, un ne tikai valstīs, kurās pēdējos gadus ir vērojama regresija cilvēktiesību jomā.

Naida runa bieži vien pāraug reālā fiziskā vardarbībā, tādēļ galvenā uzmanība ir jāpievērš naida runas ierobežošanai visās tās izpausmēs. Ziņojumā konstatēts: lai gan naida runa un tās sekas ir sasniegušas kritisku līmeni, valstu tiesībsargājošās iestādes aizvien biežāk reaģē un vairākās valstīs pieaug to gadījumu skaits, kad tiek sākta kriminālvajāšana.

Latvijā pērn vairāk nekā 300 naida runas ieraksti tikuši izņemti no sociālo mediju platformām. Astoņos gadījumos tika ziņots policijai un septiņos gadījumos sākti kriminālprocesi. "Mozaīka" arī ir fiksējusi deviņus iespējamus naidā balstītus, taču nevienā gadījumā cietušie nav vērsušies policijā.

Arī politiķiem ir jāuzņemas atbildība par naidīgas attieksmes attaisnošanu vai dažos gadījumos par attaisnošanu, tādējādi iedrošinot citus naida izpausmēm un veicinot nesodamības sajūtu, uzskata "Mozaīka" valdes loceklis Kaspars Zālītis.

ILGA-Europe ziņojums akcentē arī vairākus interesantus aspektus Latvijas kontekstā. 2022. gada novembrī SKDS veiktā aptauja pēc "Mozaīkas" pasūtījuma rāda iepriecinošas tendences.

49% Latvijas iedzīvotāju attieksme pret LGBTQ ir neitrāla. Pirmo reizi atbalstoša attieksme pret LGBTQ ir lielāka (25%) nekā nosodoša (23%). Trešdaļa Latvijas iedzīvotāju norāda, ka nepazīst LGBTQ cilvēkus, kas saistāms ar to, ka vēl joprojām daudzi kopienas pārstāvji izvēlas slēpt savu seksualitāti vai dzimtes identitāti.

Kā negatīvo ziņojums izceļ to, ka Saeima nav spējusi izpildīt noteiktajā termiņā Satversmes tiesas spriedumus par visu ģimeņu tiesisko aizsardzību. Divos lasījumos tika pieņemts Civilās savienības likums, kas nodrošinātu iespēju cilvēkiem, tostarp viendzimuma ģimenēm, reģistrēt savu kopdzīvi. Kvoruma trūkuma dēļ 13. Saeima nepieņēma Civilās savienības likumu trešajā lasījumā, savukārt jaunā 14. Saeima balsojumā lēma nepārņemt likumprojektu, atstājot neskaitāmas viendzimuma ģimenes neaizsargātas un neziņā par nākotni. Reaģējot uz to, kustība "Dzīvesbiedri" iesniedza vairāk nekā 23 000 iedzīvotāju parakstītu likumdošanas iniciatīvu, kas netika virzīta tālāk izskatīšanai pirmajā lasījumā. Maijā, jūnijā un decembrī cilvēki devās piketēt Civilās savienības likuma atbalstam.

Kamēr Saeima nav noregulējusi iespēju ģimenēm reģistrēt savas attiecības un saņemt juridisko aizsardzību, tikmēr ģimenes turpina ar "Mozaīka" un "Dzīvesbiedri" juridisko atbalstu vērsties ar pieteikumiem administratīvajās tiesās ar lūgumu veikt ģimenes fakta konstatāciju pēc Satversmes 110. panta. Līdz 2022. gada nogalei tikusi atzīta 31 ģimene, pašlaik kopumā atzītas jau 35 ģimenes. Visos gadījumos pieteikumi ir apmierināti. Taču ģimenes fakta konstatēšana vēl negarantē visas atsevišķās tiesības ģimenēm. Kā norāda juristi, vairākos gadījumos var nākties par tiesībām cīnīties tiesā.

2022. gada janvārī Saeima pieņēma Sociālās palīdzības likumā, nodrošinot karavīriem, kas atgriezušies no starptautiskajām misijām, iespēju saņemt rehabilitācijas pakalpojumus kopā ar dzīvesbiedru. Pērn martā veiktas izmaiņas arī Pacientu tiesību likumā, nosakot, ka gadījumā, ja pacients nav spējīgs pieņemt lēmumus par savu ārstēšanu, pacients var noteikt savu dzīvesbiedru kā prioritāru lēmumu pieņēmēju.

Tāpat pozitīvi vērtējams veiktais darbs ar darba devējiem dažādības jautājumos. Kopā ar "KMPG Latvijā" veikts unikāls pētījums pasaules mērogā "Neiecietības patiesā cena", norādot, ka Latvijas tautsaimniecība katru gadu neiecietīgas attieksmes dēļ zaudē no 278 miljoniem līdz 656 miljoniem eiro gadā, ko varētu, iespējams, novirzīt, piemēram, veselības aprūpes, labklājības jautājumu risināšanai vai valsts drošības stiprināšanai.