Krievijas ideoloģiskā retorika, kas spilgti izpaužas propagandas TV raidījumos, iezīmē pārmaiņas, kas kopš kara sākuma notikušas Kremļa uzstādījumos tam, kā jāveido attiecības ar citām valstīm un kā pret tām izturēties.
Viena no pašām pamanāmākajām tendencēm Krievijas ideoloģijā ir izolacionisms. Proti, "kremlini" nenogurstoši runā par to, ka Krievijai vairs nav jāatrodas nevienā starptautiskā organizācijā, kurā dominē rietumvalstis. Izņēmums ir ANO, kur Krievijai Drošības padomē ir veto tiesības, no kurām tā atteikties negrasās.
Lai gan arī ANO, kuras dalībvalstis ar lielu balsu vairākumu ir nosodījušas Krievijas iebrukumu Ukrainā, ir kritusi agresorvalsts nežēlastībā, un arī par šo starptautisko organizāciju tiek runāts kā par rusofobijas pārņemtu institūciju. Propagandisti ļoti aktīvi runā par to, ka Krievijai jāizstājas no Pasaules Veselības organizācijas, jo tajā dominē Rietumi. Jāatgādina, ka pēc 26 gadu dalības no savām rindām Krieviju izslēdza Eiropas padome, un propagandisti nekavējās to nodēvēt par "nacistisku" un rusofobu lēmumu. Tāpat līdz ar Nobela Miera prēmijas piešķiršanu Ukrainas, Krievijas un Baltkrievijas cilvēktiesību organizācijām ideoloģiskie darboņi uzsvēra, ka Nobela Miera prēmijas komiteja ir sevi diskreditējusi, jo atbalsta nacistus un piever acis uz it kā notikušajiem cilvēktiesību pārkāpumiem Donbasā.
Līdztekus izolacionismam vēl viena spēcīga tendence ir nostādīt Krieviju pret NATO valstīm (varbūt vienīgi izņemot Turciju).