Līdz Krievijas iebrukumam Ukrainā pagājušā gada 24. februārī viss NATO bloks, bet jo īpaši Eiropa, bija militāri atslābis. Populāra bija atbruņošanās kampaņa un militārā industrija panīka, intervijā LETA norāda ārpolitikas eksperts un ilggadējs Saeimas ārlietu komisijas loceklis Atis Lejiņš. Tajā pašā laikā viņš nešaubās par Ukrainas uzvaru, gan norādot, ka Krievijas militārā sakāve būs iespējama pēc pašreizējās varas vertikāles, kuras virsotnē ir Putins, sabrukuma.
Raugoties uz notiekošo, kādi ir jūsu secinājumi par Ukrainu, Krieviju un tā sauktajiem kolektīvajiem Rietumiem? Vai bija kādi pārsteiguma brīži, varbūt kādas vilšanās?
Foto: Atis Lejiņš
/nginx/o/2023/01/12/15074060t1h0430.jpg)
Sākotnēji, iesākoties krievu iebrukumam, es biju ļoti noraizējies. Taču pašlaik es esmu visai optimistisks. Kāpēc? Jo zibenskarš jeb "Blitzkrieg" nav izdevies, un, ja tas neizdevās, tad tas Krievijai nozīmē neizbēgamu zaudējumu.
Interesanta nianse - mēs, baltieši, Ukrainai piegādājām ieročus jau pirms Krievijas iebrukuma, tostarp "Stinger", kam arī bija sava loma. Es esmu patīkami pārsteigts par ātro Eiropas Savienības (ES), Lielbritānijas un ASV reakciju un ieroču piegādēm.
Tajā pašā laikā zināma vilšanās man ir par to, ka sankcijas tika noteiktas tik ļoti pakāpeniski, manuprāt, to varēja darīt straujāk. Taču mans kopējais secinājums: ukraiņi ir mainījuši pasaules vēsturi.
Proti?
Sākotnēji visi militārie analītiķi prognozēja, ka Krievija spēs samērā ātri iekarot Ukrainu. Taču mēs redzam, ka tas nav noticis, vēl vairāk - ir pagājis vairāk nekā gads, un krieviem frontē klājas ļoti slikti. Ukraina ir izglābusi visu Eiropu. Ja zibenskarš būtu izdevies, Eiropa neko nespētu darīt, nekādas sankcijas nepalīdzētu.