Kremļa opozicionāra Kara-Murzas sieva: Jārada plaisas Putina režīmā

Līdz ar to jāatbalsta demokrātiska rakstura iniciatīvas Krievijā, lai radītu plaisas Kremļa izveidotajā sistēmā.

Tas jādara par spīti tam, ka represijas pret cilvēktiesību aktīvistiem un organizācijām ir ļoti skarbas, viņā uzsver.

Viņa šonedēļ viesojās vairākās Eiropas valstis, tostarp Latvijā, mudinot vēl stingrāk vērsties pret Putina varu gan ar sankcijām, gan ar atbalstu opozīcijai.

Šobrīd Jevgēnija Kara-Murza ar bērniem ir patvērusies ASV. Tur nonākusi pēc vajāšanām pret viņas vīru. Tomēr par savu misiju uzskata turpināt dzīvesbiedra iesākto.

Jevgēnija atzina: "Es cenšos būt par to cilvēku balsi, kurus Krievijā vajā. Es cenšos būt viņu balss ārpus valsts. Lai viņu cīņa būtu pamanīta. Lai viņu balsis būtu sadzirdētas."

Viņas vīrs Vladimirs Kara-Murza ir viens no pazīstamākajiem Kremļa opozīcijas līderiem un pretkara aktīvistiem. Kaut arī viņam bija iespēja palikt drošībā ārpus Krievijas, viņš tomēr nolēma atgriezties.

Vladimirs ieslodzījumā atrodas kopš pērnā gada aprīļa, tiek apsūdzēts valsts nodevībā, un viņam draud 24 gadi cietumā.

Jevgēnija norādīja – kopumā pēc cilvēktiesību organizācijas "Memorial" datiem Krievijā ir 530 politieslodzīto. Un pēdējā gada laikā ap 20 000 ir aizturētu protestētāju, spriežot pēc policijas datiem.

"Represijas Krievijā sāk iegūt masveida raksturu, un metodes, ko režīms izmanto pret protestētājiem, ir absolūti zvērīgas. Režīms izmanto regulāras spīdzināšanas, izmanto psihiatriju sodīšanā, vardarbību, seksuālo vardarbību. Tā saucamo tiesībsargājošo orgānu pārstāvjiem ir absolūta zaļā gaisma, lai izmantotu jebkuras metodes, ko vien tie vēlas," sacīja Jevgēnija.

Par drosmi stāties pretim Krievijas varai piešķirto Vāclava Havela cilvēktiesību balvu Jevgēnija brauca saņemt uz Eiropas Padomes parlamentāro asambleju sava vīra vietā, viņa vārdā veltot to tiem tūkstošiem krievu, kuri nostājās pret karu, un solot, ka "mierīga, demokrātiska un no Putina brīva Krievija" reiz atkal atgriezīsies.

Jevgēnija intervijā pauda, ka naratīvs par to, ka krievi ģenētiski nav predisponēti uz demokrātiju, ka visi krievi ir gļēvuļi, demoralizē. Ļoti demoralizē. Un cilvēki valsts iekšienē, kuri milzīgi riskē, viņi riskē ar savu brīvību un ļoti bieži ar savu dzīvību, viņi paliek aci pret aci ar sistēmu."

Jevgēnija sacīja: "Sūtīt vēstījumu, ka mēs redzam, ka ir atšķirība. Mēs redzam cilvēkus, kuri protestē. Ka mēs atbalstām jūs šajā cīņā. Runāt par to. Runāt par to, nevis par to, ka krievu DNS ir kaut kāda nepilnīga.

Nerunāt par to, ka visi krievi ir gļēvuļi. Bet dot objektīvu novērtējumu. Saprotiet, ņemsim par piemēru padomju laiku – masveida mītiņu

Padomju Savienībā nebija līdz perestroikas un "glasnostj" sākumam. Masveida mītiņi sākās tad, kad sistēmā parādījās plaisas. Un, kad cilvēki saprata, ka, izejot ielās, viņi patiešām spēs kaut ko mainīt.

Tāda situācija ir jārada. Ar visiem spēkiem ir jāspiež uz režīmu. Ar visiem spēkiem. No visām pusēm. Lai režīms sāk plaisāt. Un tad ļaudis sapratīs, ka varbūt iziešana ielās vairs nenozīmēs 15 gadus aiz restēm vai nonākšanu psihiatriskā cietumā un spīdzināšanu. Tad, esmu pārliecināta, cilvēki būs gatavi iziet un protestēt."

Viņa pauda: "Vienīgais variants, kā Krievija dzīvos mierā ar sevi un ar saviem kaimiņiem, ir tad, kad tā kļūs par demokrātiju. Nekādu citu variantu nav. Jo, ja tam visam apkārt apliek žodziņu un lai tas tur pats vārās, tad tur būs sprādziens. Un sekas būs katastrofālas.

Nevienam no mūsu kaimiņiem nebūs droši dzīvot līdzās Krievijai, kur valda kāds totalitārs, autoritārs vai militāras huntas režīms. Drošības nebūs. Tādēļ, ka Vladimirs Putins, piemēram, jau ir vairākkārt parādījis, ka viņš nepaliks savas valsts robežās, Krievijas Federācijas robežās. Viņš dosies tām pāri un darīs to agresīvi."