/nginx/o/2018/08/29/11322502t1h50ca.jpg)
:format(webp)/nginx/o/2023/02/15/15139927t1h246c.jpg)
Aktieris Andris Bulis sarunā ar izdevumu "Ieva" neslēpj, ka darbam ir īpaša vieta viņa dzīvē un izvēlētā profesija ietekmē visas dzīves sfēras, kas ne vienmēr spēlē viņam par labu.
"Ģimene spiesta pakārtoties man." Andris Bulis par attiecībām ar saviem bērniem
"Diemžēl mana profesija ietekmē visu manu dzīvi. Tas nav darbs, ko vari izslēgt, – es to nesu līdzi uz mājām. Darbs ietekmē manu ikdienu, manas veiksmes, neveiksmes ietekmē manus tuvākos cilvēkus. Man nav sestdienu, svētdienu, oficiāli mana brīvdiena ir pirmdiena, kur jau tāpat viss ir aizpildīts, līdz ar to ģimene spiesta pakārtoties man.
Tas ir egoistiski, jā, ko tur slēpt.
Bet, ja ir gandarījums par to, ko daru, ja pats esmu mierā ar sevi, es varu dot mieru arī apkārtējiem. Ja pats neesmu mierā ar sevi, tad ar mani ir ļoti grūti. Tas skan drausmīgi, bet es varu noslēgties, varu emocionāli ietekmēt..."
Andrim laulībā ar sievu Ilzi dzimuši divi bērni - Markuss un Alise. Bulis norāda, ka dēla pilngadība ir viņa atskaites punkts jaunā līmenī: "Dēlam palika 18, un viņš jau dzīvo ar savu galvu. Jāpriecājas, ka šad tad vēl kaut ko man tomēr pajautā un rēķinās ar mani. Meitai ir seši gadi, un te gan es iespējami daudz laika cenšos veltīt viņai.
Kad vien varu, rītos vedu viņu uz bērnudārzu un cenšos arī braukt viņai pakaļ, jo tad mēs varam parunāties. Citādi, kad pārnāku mājās pēc izrādes, viņa jau guļ. Bet man gribas viņas kāpēcīša laiku izdzīvot. Gribas, lai viņai ir tēva sajūta.
Man arī ar puiku bija foršs laiks, bet tajā svarīgākajā vecumā es nebiju klāt.
Tagad gan aizejam uz treniņiem kopā, runājamies. Kad viņš gatavojās likt tiesības un mācījās braukt, sliktāku skolotāju par mani, kurš visu laiku dusmojas un borē, kā jābrauc, diez vai varēja atrast. Bet nu tiesības kabatā un viss ir labi. Un vēl gribētu, lai es, mani bērni un viņu bērni dzīvotu brīvā Latvijā."
Vairāk lasi izdevuma "Ieva" 8. februāra numurā.