Pētījumā atklāti dīvaini fakti par žirafu seksu

Žirafu sekss nav tik vienkāršs, jo žirafes ir vairākus metrus augstas un tāpēc viņām grūti aizsniegt urīna peļķes uz zemes. Risinājums šai problēmai – piedabūt mātīti pačurāt un noķert urīna strūklu.

Kalifornijas Deivisa universitātes zinātnieki Lineta un Bendžamins Hārti jaunā pētījumā apraksta žirafu seksuālās dzīves noslēpumus.

Novērojot žirafes, kas pulcējās pie Namutoni ūdenstilpēm, Hārti atklāja, kā dzīvnieki risina šo jautājumu.

"Tēviņš mātīti biksta, mudinot pačurāt," stāsta Hārts.

"Un bieži viņa tā arī dara. Ja mātīte ir neatsaucīga, tad ir skaidrs, ka šim pārim kopīgas nākotnes nebūs," skaidro pētnieks.

Lai panāktu vēlamo, tēviņš piesit vai pieskaras mātītes vēderam. Dažreiz viņš netālu gaida. Dažas mātītes riesta laikā pagaida tēviņu pietuvojamies, pirms čurā.

Žirafes tēviņš iesūc mutē nedaudz urīna, tad paceļ galvu un spļauda to gaisā. Šādi viņš izvērtē feromonus, lai noteiktu, vai mātīte gatava pāroties.

Pētnieki arī pētīja žirafu balsi. Šie dzīvnieki vienmēr ir tikuši uzskatīti par klusiem. Bet neseni pētījumi rāda, ka tās sazinās klepojot, svilpojot un rūcot.