Šodienas redaktors:
Dace Otomere

Neticams stāsts par lietuviešu jūrnieka bēgšanu no PSRS. Dzīve kā piedzīvojumu filma (4)

Foto: Ekrānuzņēmums/@Lithuania/Twitter

93 gadu vecumā Lietuvā miris Sims Kudirka – lietuviešu jūrnieks un dēkainis, kura neticamais, Holivudas filmai līdzīgais dzīvesstāsts satricināja gan toreizējo tautu cietumu Padomju Savienību, gan Amerikas Savienotās Valstis - līdz pat prezidentiem. Riskēdams ar dzīvību un brīvību, 1970. gada 23. novembrī Kudirka no padomju kuģa vārda tiešā nozīmē nolēca uz ASV kuģa klāja.

Sims Kudirka rietumniekiem kļuva par apbrīnojamu brīvības un nepakļaušanās simbolu. Tiesa, par simbolu viņš kļuva vēlāk. Tajā dienā lietuvieša drosmīgais lēciens beidzās ar izdošanu atpakaļ padomju kuģim.

Lūk, kā to apraksta portāls "Emerging Europe". "1970. gada 23. novembrim ASV krasta apsardzes kutera “Vigilants” dienestā vajadzēja būt samērā parastai dienai. Tajā rītā kuteris veda piecu cilvēku delegāciju no Ņūbedfordas zvejniecības nozares tikties ar padomju delegāciju uz kuģa "Sovetskaja Litva", lai apspriestu dzeltenastes plekstu zveju - Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu sugu, kurai draud pārzveja.

Taču šajā dienā lietuviešu jūrnieks Sims Kudirka veica pārdrošu mēģinājumu pārbēgt no Padomju Savienības uz ASV. Starp "Viligantu" un krievu kuģi bija trīs metri. Viņš izšķīrās lēkt.

Kudirka nolēma dezertēt pēc incidenta uz padomju kuģa klāja, kad kuģis bija pietauvojies pie ASV krasta apsardzes kutera “Vigilant”. Jūrnieki uz abiem kuģiem, kā jau parasti, sāka sasaukties, sveicināties un mest viens otram kā dāvanas cigaretes un citus priekšmetus. Starp šiem priekšmetiem bija daži amerikāņu žurnāli, kurus divi padomju apkalpes locekļi ātri satvēra un paslēpa savos mēteļos. Tomēr to pamanīja kuģa politiskie virsnieki.

Kudirka dzirdēja viņus sakām: "Tie divi jūrā nekad vairs nekad nedosies."

"Es dzirdēju šos vārdus un iekšēji uzsprāgu,” Kudirka vēlāk rakstīja. "Robežpolicija viņus rezervēs reisiem, pēc tam pēdējā brīdī aizvedīs prom, nepaskaidrojot, kāpēc. Viņiem vienmēr draudēs risks zaudēt darbu. Un kāpēc? Brīdī, kad viņi paķēra šos žurnālus, viņu dzīve saplūda ar manējo, bet manējā – ar bezjēdzību.

Mēs visi bijām upuri. Mēs bijām iesprostoti peldošā cietumā. Nez no kurienes man iešāvās prātā doma par lēkšanu uz amerikāņu kuģi."

Kudirka nolēma lēkt un lūgt politisko patvērumu uz "Vigilanta" klāja. Lietuvā viņam bija sieva un divi bērni, taču viņš cerēja, ka pēc pāris gadiem varēs arī viņus pārvest uz ASV.

Kudirkam izdevās. Gan nolēkt, gan pieprasīt politisko patvērumu.

Bet tad sākās organizatoriska un diplomātiska elle vairāku stundu garumā. Ko darīt ar pārbēdzēju? Par to intensīvi domāja abas puses.

Bet vispirms uz klāja notika īsts jandāliņš. Gadījās tā, ka, nokļuvis uz amerikāņu kuģa, Kudirka uzskrēja virsū krievu kuģa dežurējošajam komandierim. Izrādās, neliela krievu jūrnieku grupa no Kudirkas kuģa bija uzaicināta ekskursijā pa amerikāņu kuteri.

Kudirka metās bēgt, un likās, ka viss beigsies labi – amerikāņu jūrnieki viņu piesedza, uzmundrināja un galu galā noslēpa mazā kambūzī, lai padomju delegācija viņu neatrastu.

Taču amerikāņu un krievu vadībai jautrība bija beigusies. Amerikāņu puse pēc intensīvas sazvanīšanās ar visu veidu priekšniecību, ieskaitot admirāli, saņēma atzinumu: Kudirka ir dezertieris un kā tāds jāatdod atpakaļ krieviem. Kad padomju Lietuva nosūtīja ASV oficiālu pieprasījumu izdot Kudirku, viņa liktenis bija izlemts.

Viss notika dažu stundu laikā pēc Kudirkas lēciena brīvībā. Pēc pāris stundām trīs padomju virsnieki un trīs apkalpes locekļi ieradās uz "Vigilant" klāja un aizveda Kudirku, kurš pretojās, spārdījās un kliedza. Viņam pat izdevās izrauties un izlikties, ka viņš pār bortu iekrīt jūrā, bet viņš tika sagūstīts atkal, satīts segā un sasiets. Uz padomju kuģi viņu nogādāja glābšanas laivā. Amerikāņu apkalpe to visu vēroja.

Notikums izraisīja milzīgu viļņošanos visā ASV. Amerikā dzīvojošie lietuvieši rīkoja protesta mītiņus Bostonā, Vašingtonā un Klīvlendā. Stāsts ātri kļuva par nacionālu skandālu un nonāca "The New York Times" pirmajās lapās.

ASV prezidents Ričards Niksons izteica sašutumu par padomju pārbēdzēja atdošanu atpakaļ un lika Valsts departamentam veikt izmeklēšanu.

Visi konfliktā iesaistītie vadības pārstāvji tika sodīti, dažus nosūtīja pensijā, bet "Viligant" kapteinis zaudēja amatu, jo bija atļāvis ārvalstu pilsoņiem izmantot spēku uz ASV kuģa.

Pēc atgriešanās Padomju Savienībā Kudirkam tika piespriests desmit gadu cietumsods. Vispirms Potmas cietumā Moldovā. Tur viņš mēģināja informēt Rietumus par padomju cietumu sistēmas stāvokli, rīkojot virkni protestu, badastreiku un darba apturēšanu. Tāpēc tika nosūtīts uz speciālu labošanas darbu iestādi Permas reģionā, kur ziemā temperatūra nokrītas līdz mīnus 60 grādiem pēc Celsija.

Tomēr Kurdika ieslodzījumā nebija ilgi. Kāds Ņujorkā dzīvojošs lietuviešu emigrants 1973. gadā bija racies arhīvos un atklājis, ka Kudirkas māte patiesībā ir dzimusi Ņujorkā. Tas nozīmēja, ka Kudirka varēja pieprasīt Amerikas pilsonību. ASV Valsts departaments nolēma ierosināt lietu un lūgt Kudirku atbrīvot no cietuma. Padomju varas iestādes sākumā par to negrasījās pat diskutēt, bet pēc ASV senatoru un kongresmeņu prasībām un Henrija Kisindžera personīgas iejaukšanās 1974. gada 23. augustā Kudirka tika atbrīvots.

Divus mēnešus vēlāk, 5. novembrī, viņš ar ģimeni izlidoja no Padomju Savienības un nolaidās Ņujorkā. Vēlāk viņš ar ģimeni pārcēlās uz Losandželosu.

2002. gadā viņš atgriezās Lietuvā.

Lietuviešu režisore Giedre Žickīte par Simu Kudirku uzņēmusi dokumentālo filmu “Lēciens”. Filmas pasaules pirmizrāde notika 2020.gada 9.oktobrī Varšavas starptautiskajā kinofestivālā, kur tā saņēma balvu kā Labākā pilnmetrāžas dokumentālā filma.

Filmas treileris ievietots ar "Cineuropa" atļauju.

"Es vienkārši gribēju pamest to nolādēto peldošo cietumu un visu sistēmu," filmā par savu lēcienu brīvībā saka Sims Kudirka. Nu viņš ir ielēcis mūžībā. 

ASV vēstnieks Lietuvā izteicis līdzjūtību sakarā ar Sima Kudirkas došanos mūžībā. Vēstnieks raksta, ka Kudirkas "noturība un pretošanās tirānijai bija paraugs mums visiem".

Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu