Gadsimtus pēc Skotijas karalienes Marijas galvas nociršanas atrastas 57 slepenas vēstules

Izmantojot dažādas šifrēšanas metodes, komanda bija pārsteigta, atklājot rakstītājas identitāti.

"Šis atklājums ir literāra un vēsturiska sensācija," teikts vēsturnieka Džona Gaja paziņojumā. "Šis ir vissvarīgākais jaunais atradums par Skotijas karalieni Mariju 100 gadu laikā."

Tika atšifrētas Stjuartes vēstules, kurās minēta viņas māsīca Elizabete I, iespējamie slepkavības plāni, kas galu galā noveda pie Stjuartes galvas nociršanas 1587. gadā.

Noslēpumi kā uz paplātes

Marija Stjuarte piedzima 1542. gadā, tomēr lielu daļu savas dzīves viņa pavadīja ieslodzījumā. Pēc neveiksmīga mēģinājuma atgūt troni Marija devās trimdā pie savas otrās pakāpes māsīcas, Anglijas karalienes Elizabetes I.

Anglijas katoļi uzlūkoja Mariju kā leģitīmu Anglijas troņa pretendenti, tādēļ karaliene Elizabete vairākus gadus turēja Mariju ieslodzījumā dažādās pilīs.

Savas dzīves laikā Marija bija iesaistīta vairākos katoļu sacelšanās mēģinājumos, kurus viņa atbalstīja ar stipri kodētām vēstulēm.

Tika atklāts, ka šī konkrētā sarakste ir bijusi ar franču diplomātu un zināmu katoļu sabiedroto Mišelu de Kastelnau de Movisjē. Vēsturniekiem jau sen radās aizdomas, ka viņi abi sarakstījās, taču līdz šim viņu vēstules nekad netika atklātas.

Marijas saziņa ar ārpasauli praktiski bija tā laika atklātais noslēpums. Pat Anglijas amatpersonas zināja, ko viņa dara, un vairākkārt viņas vēstules vienkārši pazuda.

Piemēram, 1583. gada 16. aprīlī Marija uzrakstīja šifrētu vēstuli, kurā pateicās diplomātam par viņas pastāvīgo atbalstu. Marija tika apsūdzēta "valsts nodevībā" un 1587. gada 8. februārī sodīta ar nāvi.

"Esam nodrošinājuši tikai provizoriskus vēstuļu kopsavilkumus, cerot nodrošināt pietiekamu stimulu vēsturniekiem ar atbilstošām zināšanām, lai iesaistītos satura padziļinātā analīzē," vēsta eksperti.