Atklāts jauns Zemes slānis (1)

Iepriekšējie pētījumi vēsta par šo slāni, taču jaunākajā pētījumā sniegta detalizētāka informācija – slānis aptver daudz lielāku planētas daļu, nekā bija gaidīts.

Šīs zonas atklāšana liecina, ka izkusušajiem iežiem var būt tikai neliela nozīme tektonisko plātņu nobīdēs.

Mēs visi zinām septiņus kontinentus, taču mazāk zināms, ka Zeme ir tektoniski aktīva. Tas nozīmē, ka laika gaitā pa tās virsmu pārvietojas milzīgas iežu plāksnes.

Piemēram, kad dinozauri dzīvoja uz Zemes, lielākā daļa planētas zemes tika sašķelta. Saskaņā ar dažām prognozēm pēc 300 miljoniem gadu Āzija un Ziemeļamerika var sadurties un izveidot jaunu sauszemes masu.

Atklātais mīkstais iežu slānis stiepjas pāri vismaz 44 procentiem planētas. Iespējams, pat vairāk.

2020. gadā tika vēstīts, ka neliela tektoniskā plātne, kas izveidojusies Āfrikas kontinentā, rotē pretējā virzienā nekā citas.

Mikroplātne, kas zināma kā Viktorijas plātne, ir viena no vairākām sekcijām Austrumāfrikas lūzumzonā jeb Lielā Rifta ielejā.

"Austrumāfrikas lūzumzona jau sen ir zināma kā vieta, kur norisinās kontinenta šķelšanās. Turienes ainava ar savām ielejām un vulkāniem ir brīnišķīgs šā procesa pierādījums," sacīja pētniece Anne Glēruma.

Viņa sacīja, ka globālā pozicionēšanas sistēma ir parādījusi, ka Viktorijas mikroplātne pēdējos divus gadus kustas pretējā virzienā nekā citas.

Iepriekš tika uzskatīts, ka rotācijas virziens ir saistīts ar mantijas plūsmu zem plātnes, jo tieši tajā vietā mantija paceļas tuvāk virszemei. Tomēr pētījumā noskaidrojās, ka plātnes kustība ir saistīta ar litosfēru jeb ārējo cieto planētas akmens apvalku, kurā ietilpst planētas garoza un mantijas virsējais slānis, nevis pašu mantiju un tās plūsmu. Viņi atklāja, ka atsevišķi litosfēras reģioni ir vājāki, kas arī nosaka plātnes rotācijas virzienu.