Vai bezvēsts pazudušo Latvijā ir vairāk nekā agrāk?

Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes 1. biroja 2. nodaļas priekšnieks Deniss Judajevs skaidro: "Šobrīd lieta tiek virzīta kā bezvēsts prombūtnē esošas personas meklēšanas lieta. Līdz šim policijā esošā un izanalizētā informācija, tostarp potenciālās notikušā versijas, tomēr nenorāda uz tādiem apstākļiem, kuri būtu par pamatu ierosināt krimināllietu. Ir izvirzītas potenciālās notikušā versijas. Notiek aktīva meklēšana, tostarp persona meklēta ūdenstilpēs, līdz šim nesekmīgi, taču tas nekādā gadījumā nenozīmē, ka šis darbs neturpināsies.

Policijai ir izkristalizējusies pamatversija, kas varēja ar puisi notikt, tomēr tā ir jāpārbauda. Kamēr meklēšanas lieta nav noslēgusies, būtu pārsteidzīgi nākt klajā ar detalizētākiem komentāriem par to."

Kristera un Helvija meklēšanā piedalījušies arī biedrības "Bezvests.lv" pārstāvji kopā ar brīvprātīgajiem.

"Bezvests.lv" pārstāve Irina Brūniņa stāsta, ka 13 gadu pastāvēšanas laikā biedrība ar saviem spēkiem, izmantojot savus resursus, atradusi 143 cilvēkus – gan dzīvus, gan mirušus.

Irina Brūniņa saka – meklēšanas process ir ļoti sarežģīts, un tas nav tikai tas, ko cilvēki redz un dzird pēc tam, kad notiek pazudušā cilvēka meklēšana, iesaistot brīvprātīgos. Meklēšanā ir arī sabiedrībai neredzamā puse, kad tiek vākta un apstrādāta informācija.

Šobrīd biedrības "Bezvests.lv" pārstāvji gatavojas atkārtotai Daugavas pārmeklēšanai izmantot īpašu boju, kas palīdz konstatēt cilvēka ķermeņa kustības zem ūdens. Tikko to atļaus laika apstākļi, notiks atkārtota "Bezvests.lv" meklēšanas operācija Daugavā un krasta tuvumā, izmantojot jauno aparatūru.

Savus meklēšanas pasākumus "Bezvests.lv" plāno paši, saskaņojot savas darbības ar Valsts policiju. Irina Brūniņa uzsver: "Mēs esam tikai Valsts policijas palīgi." Tāpēc arī biedrības pārstāvji neizstrādā un nepārbauda cilvēku pazušanas versijas, bet gan darbojas pēc varbūtības principa, ņemot vērā informāciju, kas ir biedrības rīcībā.

Pazudušo statistika – bez lielām izmaiņām

Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājas vietniece Ilze Jurēvica saka: "Nav pamata izvirzīt kādas teorijas par "jaunu puišu mistisku pazušanu". Aicinām tomēr neizvirzīt subjektīvus pieņēmumus, bet gan ieklausīties speciālistu sniegtajos skaidrojumos."

Komentējot meklēšanā nonākušo cilvēku statistiku pēdējo trīs gadu laikā, Ilze Jurēvica uzsver: būtisku svārstību nav. "Arī kopumā vērtējot situāciju ar bezvēsts meklēšanā esošajām personām un to dinamiku ilgākā laika posmā, situācija ik gadu ir gana līdzīga un lielās līnijās arī personu grupas un pazušanas iemesli nemainās. Tādēļ apgalvot, ka pēdējā laikā pazūd vairāk cilvēku, noteikti nevarētu."

Jāņem vērā, ka kopējo meklēšanā izsludināto skaitu veido arī personas, kuras ir meklēšanā jau no iepriekšējiem gadiem. Faktiskais meklējamo skaits neatspoguļo unikālo personu pazušanu, bet gan katru saņemto iesniegumu par personas pazušanas gadījumu – mēdz būt gadījumi, kad par vienu personu tiek saņemti vairāki iesniegumi. Statistiku veido arī personas, kuras ir apzinātā prombūtnē, bet radinieki tās tomēr meklē, kā arī tā saucamie klaiņotāji, par kuru bezvēsts prombūtni iesniegumi gada laikā tiek saņemti vairākkārt.

Absolūti lielākajā daļā gadījumu personas tiek atrastas vai pašas atgriežas dzīvesvietā sveikas un veselas īsā laika posmā – dažās dienās, nereti pat dažu stundu laikā, saka Ilze Jurēvica.

Pārējās personas potenciāli  var būt iekļuvušas nelaimē vai, iespējams, kļuvušas par noziedzīga nodarījuma upuriem. Lielākoties, veicot konkrēto personu meklēšanu, policijai ir diezgan skaidras pamatversijas, kas varēja ar cilvēku notikt.

Nevis pazudušo vairāk, bet informācijas vairāk

Kāpēc tad rodas sajūta, ka cilvēki pazūd gandrīz katru dienu? Ilze Jurēvica domā, ka šeit noteicošais faktors ir informācijas izplatīšanas iespējas.

"Nereti meklēšanas iniciators saskata, ka konkrētajā gadījumā būtu lietderīgi vienlaikus ar citām meklēšanas darbībām informāciju izvietot arī plašsaziņas līdzekļos un sociālajos tīklos, lai pievērstu sabiedrības uzmanību. Tuvinieki izmanto sociālos tīklus, lai pievērstu uzmanību un meklētu pazudušo cilvēku, un mēģinātu iegūt jebkādu informāciju, kas varētu līdzēt meklēšanas lietā. Ir gadījumi, kad šī sadarbība ar sabiedrību ir bijusi auglīga un izdodas personas atrast, tieši pateicoties vērīgu iedzīvotāju sniegtajai informācijai.

Vēl viens skaidrojums varētu būt tāds, ka lielākā daļa iedzīvotāju ir aktīvi sociālo tīklu lietotāji un gluži vienkārši šādu saturu pamana biežāk, pievērš tam uzmanību, un tas viss kopumā rada sajūtu, ka cilvēki pazūd vairāk. Taču patiesībā nevis pazūd vairāk, bet gan biežāk šo informāciju pamanām un uzzinām."

Šim skaidrojumam piekrīt arī biedrības “Bezvests.lv” pārstāve Irina Brūniņa. "Pazūd apmēram tikpat daudz, cik iepriekšējos gados.

Pēdējo 10 gadu laikā pazudušo cilvēku skaits svārstās ļoti nedaudz, un lielākā daļa no pazudušajiem laimīgi atgriežas mājās.

Tas, ka cilvēkiem liekas, ka pazūd daudz, saistīts ar sociālajiem tīkliem. Mainās cilvēku psiholoģija – agrāk nebija pieņemts publiski uzreiz ziņot par cilvēku pazušanu. Tagad pieaug cilvēku ticība sociālo tīklu spēkam. Cilvēki ļoti aktīvi dalās ar informāciju, līdz ar to – pieaug nevis pazudušo skaits, bet informācijas apjoms."

Kādi cilvēki pazūd, kāpēc pazūd

Katrs cilvēka gadījums, protams, ir individuāls, tomēr laika gaitā Valsts policija izveidojusi pazudušo grupu profilus. Ir lietas, kas raksturīgas dažādās pazudušo cilvēku sociālajās un vecuma grupās. Valsts policijas pārstāve Ilze Jurēvica iepazīstina ar biežāk sastopamajiem pazušanas iemesliem un pazudušo sociālo profilu.

Bezvēsts pazudušie pieaugušie

Bezvēsts prombūtnē esošo personu pazušanas iemesli ir visdažādākie - pieaugušie nereti cenšas aizbēgt no dzīves problēmām vai arī cer tās šādā veidā atrisināt.

Detalizētāk aplūkojot cilvēku pazušanas iemeslus, nemainīgi figurē slimības, mīlestība, strīdi, brīvības alkas, arī neatdoti parādi.

Lielākajā daļā gadījumu personas tiek atrastas dzīvas, taču no tiem gadījumiem, kad atrastas mirušas, vairāk nekā 90% runa ir par nelaimes gadījumiem, pašnāvībām un slimībām.

Virknē gadījumu piederīgie meklē radinieku vai dzīvesbiedru, ar kuru pārtrūkuši sakari. Bieži šādos gadījumos cilvēka prombūtne tomēr ir apzināta, nevis reāla pazušana. Pieaugušie mēdz doties uz citām pilsētām, arī citām valstīm, dažādu iemeslu dēļ nevēloties uzturēt saziņu ar piederīgajiem, taču ģimene šo cilvēku meklē.

Tostarp nereti pazūd arī cilvēki gados, kuriem ir kādas veselības problēmas vai atmiņas traucējumi. Tāpat cienījamos gados pazudušo personu skaita pieaugums vērojams arī rudens sezonā, kad personas, dodoties pēc meža veltēm, apmaldās un pašu spēkiem nespēj no meža izkļūt.

Bezvēsts pazudušie jaunieši

Īpaša kategorija ir tā saucamie klaiņotāji - lielākoties tie ir pusaudži vecumā ap 14 – 16 gadiem. Visbiežāk viņi nāk no sociālajiem aprūpes namiem, internātskolām, sociālās aprūpes centriem un citām iestādēm, arī no nelabvēlīgām ģimenēm, kurās dažādu iemeslu dēļ jaunieši nejūtas labi.

Parasti jaunieši mēdz aiziet, lai izbaudītu brīvību, pavadītu laiku kopā ar draugiem, nereti šādas iziešanas pavada alkohola lietošana, smēķēšana. Lai arī lielākoties policijai jau ir zināmas klaiņotāju ierastās takas, nepilngadīgo meklēšanai tiek pievērsta pastiprināta uzmanība, jo šīs personas ietilpst riska grupā, kas nespēj sevi aizsargāt, un tām ir lielāka iespēja iekļūt nelaimes gadījumā vai kļūt par noziegumu upuriem.

Bezvēsts pazuduši mazi bērni

Atsevišķos gadījumos mazi bērni var būt nomaldījušies tuvējā apkārtnē. Ir gadījumi, kad nepilngadīgie ir pieteikti kā bez vēsts pazuduši pēc konflikta ģimenē, kad bērnu aizvedis radinieks.

Pēdējo 25 gadu laikā pilnīgi bez vēsts pazuduši četri bērni. Par bērniem, kuri pazuda 1998., 2005. un 2006. gadā, ir aizdomas, ka pret viņiem varēja tikt vērsts noziegums, savukārt par bērnu, kurš pazuda 2012. gadā, ir aizdomas, ka notika nelaimes gadījums.

Kad un kā ziņot par cilvēka pazušanu

Informāciju par personas bezvēsts prombūtni Valsts policija pieņem jebkurā diennakts laikā, neatkarīgi no personas pazušanas vietas, laika un apstākļiem.

Par pazudušu personu būtiski vērsties policijā pēc iespējas ātrāk, īpaši, ja ir radušās aizdomas par iespējamu nelaimes gadījumu vai noziedzīgu nodarījumu, kas varētu būt vērsts pret personu, kā arī citos ārkārtas gadījumos, tostarp, ja pazudis mazs bērns.

Bieži cilvēki domā, ka par cilvēka pazušanu var ziņot pēc trīs diennaktīm. Nekādā gadījumā nav speciāli jāgaida kāds noteikts laiks, uzsver Ilze Jurēvica.

Jo īpaši, ja personas prombūtne šķiet neierasta vai ir bažas, ka varētu būt atgadījies kas slikts, personas meklēšanā tieši laikam var būt izšķiroša nozīme, tādēļ vēlams meklēšanu sākt pēc iespējas ātrāk.

Apstrādājot saņemto informāciju, policija izvērtē, kāda meklēšanas taktika tiks lietota attiecīgā gadījumā. Situācijas mēdz būt dažādas, arī personu bezvēsts prombūtnes iemesli ne vienmēr ir saistīti ar kādu apdraudējumu. Ir gadījumi, kad prombūtne var būt personiska izvēle.

Saistībā ar pazudušu personu meklēšanu nav viena rīcības plāna, kas būs atbilstošs visiem pazudušo personu meklēšanas gadījumiem. Atbilstošas meklēšanas taktikas pamatā tiek ņemti vērā dažādi aspekti, tostarp personas vecums, spēja par sevi parūpēties, veselības stāvoklis, pazušanas iespējamie apstākļi un motivācija, kā arī citi apstākļi. Balstoties uz iegūto informāciju, katrā konkrētajā gadījumā tiek izvērtēts, vai nepieciešams izvērst nekavējošu, plašu meklēšanas operāciju pazušanas vietas apkārtnē vai gluži otrādi – tiks izvēlēta cita veida meklēšanas taktika. Šis princips attiecas uz visu vecumu meklējamām personām - sākot no maziem bērniem līdz cilvēkiem cienījamos gados.